Latvijas Republikas Satversmes tiesas prakse

1. Satversmei atbilst norma, kas paredz nenoteikt maksātnespējas procesa administratoram atlīdzību, ja viņš tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa

2. Pamattiesību aizskārums attiecas nevis uz apstrīdēto normu, bet gan tās piemērošanu konkrētā maksātnespējas procesā, kura attiecas uz administratora pienākumiem

Satversmes tiesas 2013. gada 7. oktobra spriedums Nr. 2012-25-01

3. Par administratora tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru administrators atcelts no maksātnespējas procesa

Satversmes tiesas 2015.gada 12.marta spriedums Nr.2014-23-01 

4. Par maksātnespējas procesa depozīta iemaksu ciktāl tas attiecas uz darbiniekiem

Satversmes tiesas 2012. gada 20. aprīļa spriedums Nr. 2011-16-01

5. Par administratoriem izvirzīto prasību pēc augstākās juridiskās izglītības

Satversmes tiesas 2011. gada 22. novembra spriedums Nr. 2011-04-01 

6. Par normatīvo aktu grozījumiem ciktāl tie nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai

Satversmes tiesas 2015.gada 21.decembra spriedums Nr.2015-03-01

7. Administratoram tiesības paļauties uz to, ka viņš savā īpašumā iegūs konkrēta apmēra atlīdzību no valsts budžeta līdzekļiem, nevar rasties pirms tam, kad viņš ir izpildījis Maksātnespējas likumā noteikto

Eiropas Savienības Tiesas prakse

1. Tiesa, kurā ir iesniegts pieteikums par galvenās maksātnespējas procedūras sākšanu, saglabā ekskluzīvu jurisdikciju sākt šādu procedūru

2. Ja prasījumu sekundārās maksātnespējas procedūras ietvaros iesniedz galvenās maksātnespējas procedūras administrators, jāievēro attiecīgās dalībvalsts nacionālajos tiesību aktos noteiktie kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņi, kā arī ir attiecināmas sekas, kas iestājas, ja šo termiņus nokavē

Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-25/20 "Alpine Bau"_25.11.2021.

3. Uz prasību, kuru pret trešo personu ir cēlis prasītājs, kurš rīkojas, pamatojoties uz maksātnespējas procesa ietvaros iecelta administratora cedētu prasījumu, un kuras priekšmets ir darījuma atcelšanas tiesības, kuras šim administratoram izriet no šim procesam piemērojamā valsts likuma, attiecas civillietu un komerclietu jēdziens šīs tiesību normas izpratnē

4. Maksātnespējas procedūras sākšana neietekmē kreditoru

5. Sākt maksātnespējas procedūru joprojām ir tās dalībvalsts tiesas piekritībā, kuras teritorijā parādnieka galveno interešu centrs atradās laikā, kad tas iesniedza pieprasījumu sākt šo procedūru, ja šis parādnieks pārceļ savu galveno interešu centru uz citas dalībvalsts teritoriju pēc pieprasījuma iesniegšanas, bet pirms procedūras sākšanas

Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-1/04 "Susanne Staubitz-Scheiber"_17.01.2006.   

6. Dalībvalsts tiesas sāktā maksātnespējas procedūra ir jāatzīst citu dalībvalstu tiesām un tās nevar pārbaudīt dalībvalsts, kurā sākta procedūra, tiesas piekritību. Par uzņēmuma meitas sabiedrības galveno interešu centra sagalabāšanu

7. Par personām, kuras ir tiesīgas pieprasīt neatkarīgas teritoriālās procedūras uzsākšanu un jēdzienu "kreditors" kas tiek izmantots, lai apzīmētu to personu loku, kuras ir tiesīgas pieprasīt neatkarīgas teritoriālās procedūras uzsākšanu

8. Par maksātnespējas procedūras paplšināšanu attiecībā uz otru sabiedrību, kuras juridiskā adrese atrodas citā dalībvalstī

9. Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās piemērojamību

Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-292/08 "German Graphics Graphische Maschinen GmbH pret Alice van der Schee, kas rīkojas kā Holland Binding BV maksātnespējas procesa administratore"_10.09.2009. 

10. Tās dalībvalsts tiesām, kuras teritorijā ir tikusi uzsākta maksātnespējas procedūra, ir piekritīga ar maksātnespēju pamatota atcelšanas prasība, kas celta pret atbildētāju, kura juridiskā adrese ir citā dalībvalstī

Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-339/07 "Christopher Seagon, kas rīkojas kā Frick Teppichboden Supermärkte GmbH maksātnespējas procesa administrators, pret Deko Marty Belgium NV"_ 12.02.2012. 

11. Par galvenā interešu centra noteikšanu un jēdzienu "uzņēmums", ar kuru tiek prasīta struktūra saimnieciskās darbības veikšanai, kas ietver minimālu organizācijas līmeni un zināmu stabilitāti, savukārt tikai atsevišķu aktīvu vai bankas kontu esamība šai definīcijai principā neatbilst

Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-396/09 "Interedil Srl, kas atrodas likvidācijas procesā, pret Fallimento Interedil Srl, Intesa Gestione Crediti SpA"_20.10.2011.

12. Lai noteiktu starptautisko jurisdikciju maksātnespējas procesa sākšanai, un kas paredz, ka fiziskas personas, kura neveic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību, galveno interešu centrs atrodas tās pastāvīgajā dzīvesvietā, neatspēko tas vien, ka šīs personas vienīgais nekustamais īpašums atrodas ārpus pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts.

Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C‑253/19 "MH, NI pret OJ, Novo Banco SA"_16.07.2020.