Tiesiskās aizsardzības process

• Darbinieki nav tiesīgi saņemt naudas līdzekļus no Maksātnespējas kontroles dienesta darbinieku prasījumu garantiju fonda, ja SIA ir ierosināts TAP, nevis pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process. Savukārt SIA TAP gadījumā prasījumi par darba samaksu ir norādāmi TAP pasākumu plānā un sedzami saskaņā ar šo plānu.

Iesniegumā lūgts sniegt informāciju par iespējām sazināties ar SIA TAP administratoru, lai atgūtu neizmaksāto darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.

Saskaņā ar Maksātnespējas kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju ar Vidzemes rajona tiesas 2021. gada 28. jūlija lēmumu ir nolemts pieņemt SIA pieteikumu par TAP un ierosināt TAP lietu, nosakot SIA termiņu TAP pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem līdz 2021. gada 29. septembrim.

Ar Vidzemes rajona tiesas 2021. gada 8. oktobra lēmumu ir nolemts apmierināt SIA pieteikumu un pagarināt TAP pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu par vienu mēnesi, t.i., līdz 2021. gada 29. oktobrim.

Maksātnespējas likuma 38. panta ceturtajā daļā noteikts, ka TAP piemērojamās metodes var attiecināt uz darbinieka darba samaksas prasījumiem, ja tam piekrīt attiecīgais darbinieks. Parādnieka darbiniekam TAP nav piemērojams kreditora statuss.

Tādējādi secināms, ka pienākums izmaksāt darbiniekam tam pienākošos darba samaksu, ja tas nav izdarīts līdz TAP lietas ierosināšanai, ir tādas pašas saistības kā jebkuras citas TAP pasākumu plānā norādāmās saistības pret kreditoriem.

Lai arī darba devēja darbiniekiem nav piešķirts kreditora statuss, tomēr prasījumi par darba samaksu ir norādāmi TAP pasākumu plānā attiecībā uz katru darbinieku atsevišķi un darba devējam ir jāpierāda, ka ir saņemta attiecīgā darbinieka piekrišana, ja šim darba samaksas prasījumam ir paredzēts piemērot kādu no Maksātnespējas likuma 38. panta pirmajā daļā norādītajām metodēm.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja no Iesniedzēja saņemta piekrišana atlikt nesamaksātās darba samaksas izmaksāšanu, sadalīt maksāšanu termiņos vai samazināt darba samaksas prasījuma summu, TAP plānā ir jāparedz, ka nesamaksātā darba samaksa jāizmaksā nekavējoties pēc TAP īstenošanas.

Papildus tam norādāms, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 8¹. pantu TAP uzraugošā persona ir tiesas iecelta fiziskā persona, kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi TAP.

Saskaņā ar Maksātnespējas kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, Vidzemes rajona tiesa vēl nav skatījusi jautājumu par SIA TAP uzraugošās personas iecelšanu.

Savukārt atbilstoši Maksātnespējas likuma 12. panta pirmajai un otrajai daļai maksātnespējas reģistrā[1] ieraksta ziņas par administratoru, par TAP uzraugošo personu, par TAP, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi, turklāt maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams bez maksas, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.

Vienlaikus norādāms, ka SIA darbinieki šobrīd nav tiesīgi saņemt naudas līdzekļus no Maksātnespējas kontroles dienesta darbinieku prasījumu garantiju fonda, jo SIA ir ierosināts TAP, nevis pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, kura gadījumā Maksātnespējas kontroles dienests var lemt par naudas līdzekļu izmaksu no darbinieku prasījumu garantiju fonda.

[1] Maksātnespējas reģistrs. Pieejams: https://maksatnespeja.ur.gov.lv/insolvency/search/lv.

• TAP laikā kreditoram nav aizliegts cedēt prasījuma tiesības citai personai, un  kreditoram, cedējot savu prasījumu, ir saistoši Civillikuma noteikumi par parādnieka stāvokļa pasliktināšanas aizliegumu.

1) vai ir pieļaujams, ka parādnieka kreditors, kuram parādnieka TAP dēļ strauji palielinās zaudējumi, cedē prasījumu pret parādnieku citai juridiskai personai (savam partnerim), saņemot par pārdotajām parādsaistībām naudas līdzekļus. Tomēr tādejādi šis kreditors ātrāk par citiem kreditoriem saņem apmierinājumu savam prasījumam pret parādnieku situācijā, kad cesionārs pārņem iepriekšējā kreditora tiesības TAP procesā, bet nevēršas pret parādnieku TAP laikā, lai piedzītu naudas līdzekļus, izmantojot noslēgto cesijas līgumu?

2) vai saskaņā ar Civillikuma 1800. pantu uz cesionāru pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet, kā arī, ka cesija nav pastāvīgs līgums, bet līguma izpildes forma, kura vērsta tikai uz to, lai pārnestu pašu prasījumu no cedenta uz cesionāru? Vai slēdzot cesijas līgumu tiek pasliktināts parādnieka stāvoklis?

3) vai cesijas darījumi saskaņojami ar maksātnespējas procesa administratoru TAP, atbilstoši Maksātnespējas likuma 37. panta ceturtajā daļā noteiktajam?

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 40. panta ceturtajai daļai TAP pasākumu plānā norādāmas visas parādnieka maksājumu saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms TAP uzsākšanas vai TAP laikā, un to pamati, kā arī TAP piemērojamās metodes, plānotie ieņēmumi un izdevumi, parādnieka maksājumu saistību izpildes grafiks, TAP īstenošanas termiņi, kārtība kādā kreditori tiks informēti par parādnieka darbības rezultātiem plāna īstenošanas laikā un cita būtiska informācija.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka parādnieka saistības un to izpildes termiņi tiek ietverti TAP pasākumu plānā, kurš Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā tiek saskaņots ar kreditoriem, kreditoriem jārēķinās ar to, ka saistības tiks pildītas TAP pasākumu plānā noteiktajā kārtībā un termiņos. Tādēļ jāņem vērā, ka TAP rezultātā kreditors savus prasījumus var atgūt tikai tādā apmērā, kādā tas paredzēts tiesas apstiprinātajā TAP pasākumu plānā.

Saskaņā ar Civillikuma 1793. pantu cesija ir prasījuma pāreja no viena kreditora citam pēc tiesiska darījuma, likuma vai tiesas sprieduma. Attiecīgi cesijas rezultātā mantisks prasījums, kuram ir zināma vērtība, līdzīgi kā ķermeniskai lietai, pāriet pie cita subjekta.

Maksātnespējas likums konkrēti neparedz, ka kreditoram ir tiesības savas prasījuma tiesības nodot citai personai, tomēr to nevar uzskatīt par likuma nepilnību, jo šādu iespēju pieļauj citi normatīvie akti, un kreditoru noslēgtie tiesiskie darījumi ir respektējami arī TAP.

Savukārt, ja parādnieka kreditors savas prasījuma tiesības ir cedējis citai personai, tad atbilstoši Civillikuma noteikumiem par TAP kreditoru ir uzskatāms cesionārs. Turklāt, ja prasījumu tiesību cesija notiek uz tiesiska darījuma pamata, cedentam un cesionāram ir tiesības izvēlēties tādu atlīdzības apmēru un samaksas kārtību, kādu tie uzskata par nepieciešamu, jo tas attiecas uz līdzēju autonomijas jeb līgumu brīvības jautājumu.

No iepriekš minētā secināms, ka TAP laikā kreditoram nav aizliegts cedēt prasījuma tiesības citai personai un šāda darījuma rezultātā cedents nesaņem apmierinājumu no parādnieka, jo, kā norādīts iepriekš, TAP visi kreditori savus prasījumus atgūst tikai tādā apmērā, kādā tas paredzēts tiesas apstiprinātajā TAP pasākumu plānā.

Civillikuma 1800. pants noteic, ka prasības cesija, ja par to nav citādi norunāts, atzīstama par paša tā prasījuma cesiju, kurš ir prasības priekšmets, bet uz cesionāru (1801. pants) pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet.

Civillikuma 1801. pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdot (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Saskaņā ar Civillikuma 1805. pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku. Saskaņā ar Civillikuma 1806. panta pirmo daļu cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma.

Atbilstoši judikatūrā atzītajam, Civillikuma 1800. pantā ir konkretizēts vispārējs uz cesiju attiecināms un Civillikuma 1789. panta saturā ietvertais princips, ka drīkst cedēt no līguma izrietošo prasījumu, bet ne visu līgumu, tas ir, uz cesionāru pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet.^[1]

Jēdziens "prasības cesija" ir Civillikumā vēsturiski iestrādāts romiešu tiesību iespaidā, sākotnēji kalpojot par procesuālo norādi^[2] un precizējot cesijas sekas gadījumam, kad prasība celta tiesā, tomēr Civillikuma 1800. pants vienlaikus uzskatāms par materiālo tiesību normu, kas konkrētāk paskaidro vispārējo uz cesijas jēdzienu attiecināmo principu.

Līdz ar to secināms, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu. Tajā pašā laikā svarīgi uzsvērt, ka cesionārs (jaunais kreditors) ar cesiju neiegūst vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas iepriekšējam kreditoram. Pats prasījums pāriet uz cesionāru ar visām pie tā piederīgajām un cesijas brīdī jau pastāvošajām tiesībām.

Attiecībā uz jautājumu, vai slēdzot cesijas līgumu tiek pasliktināts parādnieka stāvoklis, norādāms turpmākais.

Saskaņā ar Civillikuma 1804. pantu agrākais kreditors, neraugoties uz cesiju, vēl joprojām skaitās par tādu līdz tam laikam, kamēr cesionārs nav dabūjis apmierinājumu no parādnieka, vai nav cēlis pret to prasību, vai vismaz nav tam pienācīgā kārtā par cesiju paziņojis. Līdz tam pašam laikam var arī parādu samaksāt cedentam, kā arī noslēgt ar viņu izlīgumu, un tāpat viņam paliek arī prasības tiesība.

Savukārt Civillikuma 1807. pants noteic, ka parādnieka stāvoklis ar cesiju nedrīkst pasliktināties, kādēļ cesionārs, ja viņam personīgi pieder kādas priekšrocības pret parādnieku, nedrīkst tās izlietot.

Atkarībā no tā, vai parādniekam ir ticis pienācīgā kārtā paziņots par notikušo cesiju vai ne, atbilstoši Civillikuma 1804. panta 2. teikumam un 1807. pantam labticīga parādnieka aizsardzība izpaužas divējādi. Proti, tāds parādnieks, kuram nav paziņots par notikušo cesiju, ir tiesīgs paļauties uz to, ka prasījums nav cedēts un nav notikusi kreditora maiņa.^[3] Savukārt tāds parādnieks, kuram pienācīgā kārtā ticis paziņots par notikušo cesiju, ir tiesīgs paļauties uz to, ka prasījums ir cedēts un pārgājis cesionāram kā jaunajam kreditoram, kaut arī patiesībā (piemēram, cesijas līguma absolūtas spēkā neesamības dēļ) konkrētais prasījums nemaz nav pārgājis cesionāram. Kā vienā, tā otrā situācijā labticīga parādnieka aizsardzību attaisno Civillikuma 1807. pantā nostiprinātais princips – atbilstoši tam ar cesiju parādnieka stāvoklis nedrīkst pasliktināties, kā rezultātā labticīgs parādnieks nedrīkst ciest tāpēc, ka kreditors savu prasījumu ir cedējis tālāk citai personai. Turklāt gan vienā, gan otrā situācijā  – labticīga parādnieka aizsardzības interesēs  – ir runa par izņēmumu no vispārīgā noteikuma: atbilstoši tam saistības izpildījumam ir tiesīgs spēks tikai tad, ja tas dots īstajam kreditoram (Civillikuma 1816. pants).^[4]

Līdz ar to arī tādā gadījumā, kad parādniekam ir pasludināts TAP, kreditoram cedējot savu prasījumu ir saistoši Civillikuma noteikumi par parādnieka stāvokļa pasliktināšanas aizliegumu.

Kā norādīts iepriekš, saskaņā ar Maksātnespējas likuma 40. panta ceturto daļu TAP pasākumu plānā norāda visas parādnieka maksājumu saistības un to pamatu un tiesā apstiprinātais TAP pasākumu plāns noteic saistību izpildes kārtību. Atbilstoši Maksātnespējas likumam, kurš reglamentē TAP norisi, cesijas līguma noslēgšanas fakts neierobežo cesionāra tiesības arī saskaņot TAP plānu, ja cesijas līgums noslēgts attiecīgajā TAP procesa stadijā. Tomēr arī šādā gadījumā visu TAP iesaistīto personu interesēs ir iespējami ātri noskaidrot kreditora prasījuma tiesisko statusu, kas veicina stabilitāti un TAP mērķu sasniegšanu. Līdz ar to, lai arī cesijas līgums pēc būtības nemaina konkrētās saistības esamību pret parādnieku, tad atbilstoši Civillikuma noteikumiem ir nepieciešams informēt parādnieku par prasījuma tiesību pāreju neatkarīgi no tā, kurā TAP procesa stadijā cesijas līgums ir noslēgts.

Turklāt arī Maksātnespējas likuma 37. panta ceturtajā daļā noteiktās TAP ierosināšanas sekas paredz parādnieka pienākumu pēc TAP uzraugošās personas^[5] pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt viņam visas ziņas par TAP pasākumu plāna izstrādi un saskaņošanu, kā arī iesniegt kreditoru prasījumu pamatotību apliecinošus dokumentus [..].

Tāpat Maksātnespējas likuma 49. panta trešās daļas 8. punkts noteic, ka parādniekam TAP ir pienākums ziņot TAP uzraugošajai personai par katru būtisku notikumu parādnieka darbībā. Savukārt atbilstoši Maksātnespējas likuma 50. panta otrās daļas 3. punktam TAP uzraugošā persona uzrauga TAP pasākumu plāna izpildi. Tātad, uzraugošās personas rīcībā ir jābūt precīzai un pārskatāmai informācijai par TAP pasākumu plānā norādīto, tajā skaitā, pamatojošiem dokumentiem, kuri apliecina prasījuma pāreju.

[1] Čakste K. Civiltiesības, Rīga: 1937.,30.lpp un Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. prof.  K.Torgāna Vispārīgā zinātniskā redakcijā, Rīga: 1998, 289. lpp.

[2] Torgāns K. Saistību tiesības I daļa, Tiesu Namu Aģentūra, Rīga: 2006, 161. lpp.

[3] Kalniņš E. Paziņošanas par cesiju juridiskā nozīme. Juridiskā zinātne. Law, NR. 8, 2015, 247. lpp.

[4] Turpat.

[5] Kopš 2017. gada administratora vietā TAP uzraudzību veic uzraugošā persona, kas var būt jebkura kreditoru saskaņojumu ieguvusi persona, ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus.

• Ja administrators saskaņā ar Maksātnespējas likuma 107. pantu ir piedalījies TAP pasākumu plāna izstrādē, viņš nav tiesīgs konkrētajā TAP būt par uzraugošo personu.

1) lūgts sniegt skaidrojumu, kurš tiek uzskatīts par "parādnieku" - parādnieka pārstāvis, vai administrators ņemot vērā to, ka pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators pārņem juridiskās personas (parādnieka) pārvaldes institūcijas funkcijas. Proti, vai uzraugošo personu izvēlas vienojoties kreditoru vairākums un administrators, vai kreditoru vairākums un parādnieka pārstāvis.

2) vai šobrīd juridiskās personas maksātnespējas procesā ieceltais administrators pēc pārejas uz TAP var būt par uzraugošo personu. Papildus iesniegumā norādīts, ka juridiskās personas maksātnespējas process ir uzsākts pēc kreditora pieteikuma. Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks ir nokārtojis savas saistības pret šo kreditoru un apmierinājis kreditora prasījumu. Juridiskās personas maksātnespējas procesā nav pieteicies vairs neviens kreditors.

3) kam ir tiesības iesniegt pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu sakarā ar to, ka parādnieks nokārtojis visas savas saistības, ņemot vērā Civilprocesa likuma 363.²⁰ panta pirmo daļu un otrās daļas 1. punktu.

Pāreju no juridiskās personas maksātnespējas procesa uz TAP regulē Maksātnespējas likuma 107. pants. Minētā panta pirmajā daļā noteikts, ka TAP parādniekam piemērojams, ievērojot ĀTAP noteikumus. Iesniegt pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, TAP pasludināšanu, kā arī izstrādāt TAP pasākumu plānu ir tiesīgi: parādnieka pārstāvis; administrators; pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators; kreditors vai kreditoru grupa.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 53. panta pirmās daļas 3. punktu parādniekam ir tiesības vienlaikus iesniegt pieteikumu par TAP lietas ierosināšanu un lūgt tiesu pasludināt TAP īstenošanu, ja šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums ĀTAP pasākumu plānā ir vienojies ar uzraugošo personu un parādnieku par uzraugošo personu. Minētās tiesību normas mērķis ir dod iespēju TAP uzraudzību uzticēt personai, kura bauda gan parādnieka, gan arī kreditoru uzticību.

Maksātnespējas likuma 109. panta pirmā daļa noteic, ka pēc tam, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par TAP īstenošanu, izbeidzas juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas un iestājas TAP īstenošanas sekas, kā arī tiek atjaunota parādnieka pārvaldes institūciju darbība. Savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka pēc tam, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par TAP īstenošanu, administrators septiņu dienu laikā nodod parādniekam valdījumā visu viņa mantu.

Ņemot vērā minētās tiesību normas un TAP pasludināšanas un juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas sekas, Maksātnespējas kontroles dienesta ieskatā Maksātnespējas likuma 53. panta pirmās daļas 3. punktā ar terminu "parādnieks" saprot parādnieka pārstāvi, kas atbilst Maksātnespējas likuma 68. panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajam amatam. Minētais pamatojams ar to, ka pēc pārejas no juridiskās personas maksātnespējas procesa uz TAP persona (parādnieka pārstāvis) būs kompetenta un spēs pildīt Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus un realizēt noteiktās tiesības.

Attiecībā uz jautājumu par to, vai šobrīd juridiskas personas maksātnespējas procesā ieceltais administrators pēc pārejas uz TAP var būt par uzraugošo personu norādāms turpmākais.

Maksātnespējas likuma 12.³ panta pirmajā daļā noteikts, ka par uzraugošo personu var būt rīcībspējīga fiziska persona, kurai ir tiesības uzturēties un tikt nodarbinātai Latvijā visu tiesiskās aizsardzības procesa norises laiku un uz kur neattiecas šajā likumā noteiktie ierobežojumi. Minēta panta otrajā daļā ir uzskaitīti gadījumi, kuriem iestājoties persona vispār nevar būt par uzraugošo personu. Savukārt šā panta trešajā daļā ir uzskaitīti gadījumi, kad persona nevar būt par uzraugošo personu konkrētā TAP. Proti, šā panta trešās daļas 1. punkts noteic, ka par uzraugošo personu konkrētā TAP nevar būt persona, kura ir piedalījusies parādnieka TAP pasākumu plāna izstrādē. Līdz ar to, ja administrators saskaņā ar Maksātnespējas likuma 107. pantu ir piedalījies TAP pasākumu plāna izstrādē, viņš nav tiesīgs konkrētajā TAP būt par uzraugošo personu.

Attiecībā uz jautājumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas kārtību norādāms turpmākais.

Civilprocesa likuma 363.²⁰ panta pirmajā daļa noteikts, ka tiesa izbeidz juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu, noraidot maksātnespējas procesa pieteikumu vai izbeidzot maksātnespējas procesu. Šā panta otrās daļas 1. punktā noteikts, ka tiesa pieņem lēmumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja parādnieks nokārtojis visas savas saistības. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 119. panta pirmajai daļai [..] administrators iesniedz tiesai pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu [..]. Ņemot vērā minēto secināms, ka tiesa pieņem lēmumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu pēc administratora iesniegta pieteikuma.

• Prasījums, par kuru pastāv strīds, nav iekļaujams TAP pasākumu plānā starp prasījumiem, uz kuriem attiecas TAP metodes un kuri būtu jāsedz TAP ietvaros, un attiecīgajam kreditoram nav pamata piedalīties TAP pasākumu plāna saskaņošanā.

Lūgts sniegt skaidrojumu par to, vai TAP pasākumu plānā ir jāiekļauj saistība par kuras pamatotību noris tiesvedības process?

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 6. panta 2. punktu TAP visiem kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā ar saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa uzsākšanas. Līdz ar to ārpus TAP pasākumu plāna īstenošanas (arī tā izstrādes un saskaņošanas laikā) kreditori nav tiesīgi prasīt no parādnieka parāda atmaksu vai citu darbību veikšanu, kas varētu būt pretējas kreditoru kopuma interesēm vai pasliktināt kreditora finansiālo stāvokli, jo visiem kreditoriem ir vienlīdzīgas tiesības uz kreditora prasījuma pēc iespējas pilnīgāku apmierināšanu Maksātnespējas likumā paredzētajā kārtībā.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma normām par parādnieka kreditoru ir atzīstama persona, kurai pastāv prasījuma tiesības pret parādnieku. Konkrētajā gadījumā jāņem vērā, ka kreditors ir vērsies tiesā ar prasību pret parādnieku par zaudējumu piedziņu, kuru parādnieks neatzīst un šis strīds tiks risināts tiesā. Juridiskajā literatūrā pausts viedoklis, ka TAP gadījumā kreditora tiesības ir jebkuram parādnieka kreditoram, kura prasījums ir atspoguļots parādnieka grāmatvedības un prasījumu pamatojošos dokumentos. Tādējādi TAP pasākumu plānā ir jānorāda visas saistības, arī tādas, par kurām pastāv strīds.^[1] Tomēr Maksātnespējas kontroles dienesta ieskatā ir jānošķir situācija, kad parādnieks patvaļīgi ir izvēlējies kādu kreditora prasījumu neatzīt, ko Senāts ir atzinis par Maksātnespējas likumam neatbilstošu rīcību^[2], un tādu strīdu par kreditora prasījuma pastāvēšanu, kas TAP plāna saskaņošanas laikā tiek risināts tiesā.

Proti, strīda risināšanas laikā, kamēr vēl nav noskaidrots kreditora prasījuma pastāvēšanas fakts, nebūtu pamatoti atzīt, ka šādam kreditoram ir visas Maksātnespējas likumā noteiktās tiesības, tajā skaitā, tiesības saskaņot TAP pasākumu plānu.

Jānorāda, ka Maksātnespējas likums kā TAP piemērošanas priekšnoteikumu neparedz parādniekam pienākumu atzīt visas saistības, par kurām pastāv strīds, kurš tiek risināts tiesā. Tas, ka parādnieks savas maksātspējas atjaunošanai vēlas izmantot TAP, nenozīmē, ka parādniekam automātiski jāatzīst (jāsedz) visas saistības, kuru izpildi pieprasa kreditori. TAP pats par sevi nerisina pušu strīdus, bet gan nosaka saistību izpildes kārtību. Turklāt visu TAP iesaistīto personu interesēs ir iespējami ātri noskaidrot kreditora prasījuma tiesisko statusu, kas veicina stabilitāti un TAP mērķu sasniegšanu.^[3]

Līdz ar to, kamēr nav tiesiski konstatētas kreditora tiesības saņemt sava prasījuma apmierinājumu, Maksātnespējas kontroles dienesta ieskatā, Iesniegumā norādītais prasījums, par kuru pastāv strīds, nav iekļaujams TAP pasākumu plānā starp prasījumiem, uz kuriem attiecas TAP metodes un kuri būtu jāsedz TAP ietvaros, un attiecīgajam kreditoram nav pamata piedalīties TAP pasākumu plāna saskaņošanā.

Vienlaikus norādāms, ka Maksātnespējas likuma 40. panta ceturtās daļas 1. punkts noteic, ka TAP pasākumu plānā norāda visas parādnieka maksājumu saistības un to pamatu [..]. Savukārt minētā panta ceturtās daļas 2. punkts īpaši paredz, ka TAP pasākumu plānā atsevišķi jānorāda tās parādnieka saistības, kuru izpildei kreditori ir cēluši prasību tiesā [..]. Līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienesta ieskatā, konkrētajā gadījumā TAP plānā būtu jānorāda informācija par saistībām, par kurām pastāv strīds (kreditors pret parādnieku tiesā ir cēlis prasību par zaudējumu piedziņu, kuru parādnieks neatzīst), jo tas var sniegt kreditoriem pilnīgāku priekšstatu par parādnieka finansiālās situācijas attīstību un riskiem.

[1] Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.-60.1 nodaļa).Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. — Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012, 379.lpp 

[2] Turpat, 378.lpp. 

[3] Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.-60.1 nodaļa).Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. — Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012, 367.lpp. 

• Tiklīdz parādnieks vēlas veikt kādas darbības TAP, kas neatbilst vai nav ietvertas TAP pasākuma plānā (t.sk. TAP izbeigšanas termiņa un administratora atlīdzības grozīšana), parādniekam ir pienākums izstrādāt TAP pasākumu plāna grozījumus, saskaņot tos un kopā ar administratora atzinumu iesniegt apstiprināšanai tiesā.

1) vai parādnieks var iesniegt tiesai pieteikumu par TAP izbeigšanu, un vai šādā situācijā ir jāveic grozījumi TAP pasākumu plānā, ja parādnieks konstatē, ka TAP pasākumu plānu var izpildīt ātrāk?

2) vai administratoram atlīdzība par pienākumu veikšanu pienākas par faktisko TAP laiku, vai arī par to laika periodu, kas tika noteikts TAP pasākumu plānā, ja TAP tiek izbeigts ātrāk, nekā tas tika paredzēts TAP pasākumu plānā?

Maksātnespējas likuma 173. panta pirmajā daļā noteikts, ka Maksātnespējas kontroles dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros īsteno valsts politiku TAP un maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā un likumā noteiktajā kārtībā īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību TAP un maksātnespējas procesa jautājumos. Savukārt šā likuma 174.¹ pantā ir uzskaitīti Maksātnespējas kontroles dienesta uzdevumi. 

Līdz ar to secināms, ka Maksātnespējas kontroles dienesta kompetencē un uzdevumos neietilpst bezmaksas juridisko pakalpojumu sniegšana vai juridisku atzinumu sagatavošana klientiem zvērinātu advokātu vietā. Vēršama uzmanība, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka tas, cik detalizēti iestādes atbildē jābūt norādītiem motīviem, ir atkarīgs no konkrētās iestādes atbildes, rakstura un lietas apstākļiem, kas katrā individuālā gadījumā vērtējami atsevišķi.[1] Turklāt pienākums norādīt iestādes atbildē motīvus nav saprotams kā visaptveroša prasība sniegt detalizētu atbildi uz katru jautājumu.[2]

Ņemot vērā minēto, Maksātnespējas kontroles dienests sniedz atbildi tiktāl, lai nodrošinātu vienveidīgas maksātnespējas tiesību piemērošanas prakses veidošanos, vienlaikus izvairoties no konkrētā gadījuma izpētes, analīzes un atbildes sniegšanas par specifiskām ar konkrēto gadījumu saistītām juridiskām niansēm.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma Pārejas noteikumu 47. punktam TAP, kas uzsākti līdz 2017. gada 30. jūnijam, piemērojamas Maksātnespējas likuma normas, kas bija spēkā attiecīgā procesa uzsākšanas dienā. Ņemot vērā, ka parādnieka TAP lieta bija uzsākta 2016. gada 21. septembrī, tādējādi iesnieguma aprakstītajā situācijā ir piemērojama Maksātnespējas likuma redakcija, kas bija spēkā līdz 2017. gada 5. janvārim.

Maksātnespējas likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Minētā mērķa īstenošanai pēc TAP lietas ierosināšanas parādniekam jāizstrādā TAP pasākumu plāns, kas jāsaskaņo ar kreditoriem.

TAP ir divi mērķi – veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses, savukārt tā īstenošanas pamats ir vienošanās starp parādnieku un kreditoriem par pasākumiem parādnieka maksātspējas atjaunošanai.[3]

[1] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 29  decembra lēmums lietā Nr. C29389515, SPC-18/2015 8.1. punkts.

[2] Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1994. gada 9. decembra sprieduma lietā "Ruiz Torija v. Spain", iesnieguma Nr. 18390/91, 29. punkts.

[3] Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 1999. gada 21. janvāra sprieduma lietā "Garcia Ruiz v. Spain", iesniegums Nr. 30544/96, 26. punkts.

• TAP pasākumu plāna izpilde ir pamats pieteikuma par TAP izbeigšanu iesniegšanai tiesā.

Vai būtu atbalstāma parādnieka TAP pasākumu plāna izpilde pirms TAP plānā noteiktā 12 mēnešu termiņa, ja parādnieks saimnieciskās darbības ietvaros gūs papildu ienākumus un būs spējīgs veikt TAP plānā noteiktos maksājumus kreditoriem pirms TAP plānā noteiktā termiņa, ievērojot, ka TAP plānā kā metode ir paredzēta kreditoru prasījumu pamatparāda samazināšana par 80 % un blakus prasījumu dzēšana 100 % apmērā?

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 3. panta pirmo daļu TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Līdz ar to secināms, ka TAP galvenais uzdevums ir sniegt atbalstu finansiālās grūtībās nonākušam parādniekam, tiesas ceļā to aizsargājot no kreditoriem, lai parādnieks spētu reorganizēt savu saimniecisko darbību, sakārtot attiecības ar kreditoriem, tā rezultātā turpinot sekmīgu saimniecisko darbību.

Maksātnespējas likumā nav noteikts īsākais iespējamais TAP izpildes termiņš, gluži pretēji, Maksātnespējas likuma 48. panta pirmajā daļā noteikts, ka TAP īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par diviem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par TAP īstenošanu. Savukārt atbilstoši Maksātnespējas likuma 51. panta ceturtajai daļai TAP pasākumu plāna izpilde ir pamats pieteikuma par TAP izbeigšanu iesniegšanai tiesā. Tādējādi secināms, ka gadījumā, ja parādnieks izpilda TAP pasākumu plānu, tā maksātspēja tiek atjaunota pilnā apmērā, un nav pamata turpināt TAP.

Vienlaikus vēršama uzmanība, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 50. panta pirmo daļu un otrās daļas 3. punktu, lai nodrošinātu TAP likumīgu un efektīvu norisi, TAP uzraugošā persona veic parādnieka darbības uzraudzību atbilstoši TAP mērķim, TAP pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām, kā arī uzrauga TAP pasākumu plāna izpildi. Līdz ar to uzraugošajai personai ir pienākums pārliecināties, vai TAP netiek izmantots ļaunprātīgi.

Savukārt attiecībā uz TAP izbeigšanu jāņem vērā, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 341.⁸ panta 5. punktu pieteikuma par TAP izbeigšanu izskatīšana ir tiesas kompetencē, līdz ar to tikai tiesa var izlemt, vai TAP ir izbeidzams.

• TAP ierosināšana nav šķērslis prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā vai uzsāktās tiesvedības turpināšanai.

Vai pret personu, attiecībā uz kuru ir ierosināts TAP, ir iespējama prasības celšana tiesā?

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 3. panta pirmajai daļai TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka TAP tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta TAP lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par TAP izbeigšanu.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka TAP mērķis ir sniegt atbalstu finansiālās grūtībās nonākušam parādniekam, tiesas ceļā to aizsargājot no kreditoriem, lai parādnieks spētu reorganizēt savu saimniecisko darbību, sakārtot attiecības ar kreditoriem, un turpināt sekmīgu saimniecisko darbību. Minētā mērķa īstenošanai pēc TAP lietas ierosināšanas parādniekam jāizstrādā TAP pasākumu plāns, kas jāsaskaņo ar kreditoru vairākumu Maksātnespējas likuma 40. panta otrajā daļā noteiktajā termiņā un jāiesniedz apstiprināšanai tiesā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc saskaņošanas termiņa beigām. Visas parādnieka maksājumu saistības un to rašanās pamati, kā arī TAP piemērojamās metodes (piemēram, maksājumu saistību izpildes atlikšana) un parādnieka maksājumu saistību izpildes grafiks attiecībā uz katru kreditoru, kura atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms TAP uzsākšanas vai tā laikā, tiek norādīts parādnieka izstrādātajā TAP pasākumu plānā, kas tiek saskaņots ar kreditoriem. Kreditoram saskaņā ar Maksātnespējas likumu ir tiesības izteikt savus iebildumus par attiecīgo plānu.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 45. panta pirmo daļu no dienas, kad tiesa apstiprinājusi TAP pasākumu plānu, tas ir spēkā esošs, obligāts un saistošs visiem parādnieka kreditoriem. Vienlaikus jānorāda, ka līdz ar TAP ierosināšanu tiek apturētas spriedumu izpildes lietvedības pret parādnieku, nodrošinātajam kreditoram ir aizliegts prasīt par nodrošinājumu kalpojošās mantas pārdošanu (izņemot gadījumā, ja tas var radīt būtisku kaitējumu šā kreditora interesēm), kreditoriem ir aizliegts iesniegt pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, tiek apturēts to procentu pieaugums, kuri pārsniedz likumiskos procentus, kā arī nokavējuma naudas pieaugums (Maksātnespējas likuma 37. panta pirmā daļa).

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 6. panta 2. punktu TAP visiem kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā ar saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa uzsākšanas. Kreditoru kopuma interešu aizsardzība nozīmē to, ka katra atsevišķa kreditora intereses nevar būt nozīmīgākas par visu pārējo kreditoru interesēm.

Līdz ar to ārpus TAP pasākumu plāna īstenošanas (arī tā izstrādes un saskaņošanas laikā) kreditori nav tiesīgi prasīt no parādnieka parāda atmaksu vai citu darbību veikšanu, kas varētu būt pretējas kreditoru kopuma interesēm vai pasliktināt kreditora finansiālo stāvokli, jo visiem kreditoriem ir vienlīdzīgas tiesības uz kreditora prasījuma pēc iespējas pilnīgāku apmierināšanu Maksātnespējas likumā paredzētajā kārtībā. Maksātnespējas likums garantē parādnieka aizsardzību no kreditoru individuālām piedziņas darbībām jau ar TAP lietas ierosināšanas brīdi. Likumdevējs ir devis parādniekam laiku netraucēti sagatavot TAP pasākumu plānu, nodrošinot, ka tā izstrādes un saskaņošanas termiņā kreditori nevar vērst piedziņu uz parādnieka mantu.

Ņemot vērā minēto norādāms, ka TAP ierosināšana nav šķērslis prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā vai uzsāktās tiesvedības turpināšanai, līdz ar to, ja starp parādnieku un kreditoru pastāv strīds par parāda esamību vai apmēru, kreditors vai pats parādnieks var vērsties tiesā arī TAP laikā. Tomēr, gadījumā, ja kreditors ir vērsies tiesā ar prasību par parādsaistību piespiedu izpildi un šāda prasība ir apmierināta, kreditors nevarēs vērst piedziņu pret parādnieku TAP laikā atbilstoši Maksātnespējas likuma 37. pantā noteiktajam.

• Maksātnespējas likums neparedz kreditoru prasījumu iesniegšanu TAP atšķirībā no maksātnespējas procesa.

Vai TAP ietvaros ir jāiesniedz kreditoru prasījums?

Maksātnespējas likumā nav atrunāts par to, ka TAP un ĀTAP ietvaros jāpiesaka kreditoru prasījums, kā arī nav norādītas tā sastāvdaļas. Savukārt ir norādītas atsauces uz nenodrošināto kreditoru prasījumu.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 3. panta pirmajai daļai TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. TAP mērķis ir sniegt atbalstu finansiālās grūtībās nonākušam parādniekam, tiesas ceļā to aizsargājot no kreditoriem, lai parādnieks spētu reorganizēt savu saimniecisko darbību, sakārtot attiecības ar kreditoriem, un turpināt sekmīgu saimniecisko darbību.       Maksātnespējas likuma 3. panta otrajā daļā noteikts, ka TAP tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta TAP lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par TAP izbeigšanu. Līdz ar TAP ierosināšanu tiek apturētas spriedumu izpildes lietvedības pret parādnieku, nodrošinātajam kreditoram tiek aizliegts prasīt par nodrošinājumu kalpojošās mantas pārdošanu (izņemot gadījumā, ja tas var radīt būtisku kaitējumu šī kreditora interesēm), kreditoriem tiek aizliegts iesniegt pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, tiek apturēts to procentu pieaugums, kuri pārsniedz likumiskos procentus, kā arī nokavējuma naudas pieaugums (Maksātnespējas likuma 37. panta pirmā daļa). Secināms, ka pēc būtības ar TAP ierosināšanu tiek ierobežotas kreditoru tiesības vērsties pret parādnieku un tiek apturēts kreditoru prasījumu pieaugums.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 40. panta ceturtās daļas 1. punktu TAP pasākuma plānā ir jānorāda visi kreditori. Parādnieks nevar izvēlēties, kurus kreditorus plānā iekļaut, kurus nē. Atbildot uz jautājumu, vai TAP ietvaros ir jāraksta kreditoru prasījums, informējam, ka Maksātnespējas likums neparedz kreditoru prasījumu iesniegšanu TAP atšķirībā no maksātnespējas procesa. Tomēr saskaņā ar Maksātnespējas likumu pēc TAP lietas ierosināšanas parādniekam jāizstrādā TAP pasākumu plāns, kas jāsaskaņo gan ar nodrošinātajiem, gan nenodrošinātajiem kreditoriem, norādot katra kreditora prasījuma apmēru. TAP pasākumu plāns saskaņā ar Maksātnespējas likuma 40. panta otro daļu ir jāizstrādā un jāsaskaņo divu mēnešu termiņā (var pagarināt vēl par vienu mēnesi) un jāiesniedz apstiprināšanai tiesā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc saskaņošanas termiņa beigām.

Attiecībā par ĀTAP piemērošanu jāņem vērā, ka ĀTAP piemēro TAP reglamentējošās normas, ja vien Maksātnespējas likuma VIII nodaļā "Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process" nav noteikts citādi. ĀTAP gadījumā parādnieks kopā ar pieteikumu par ĀTAP iesniedz jau sagatavotu ĀTAP pasākumu plānu, kas ir saskaņots ar likumā noteikto kreditoru vairākumu. Līdz ar to būtiskākā atšķirība ir tāda, ka TAP gadījumā parādniekam tiek dota tiesiskā aizsardzība jau ar TAP lietas ierosināšanas brīdi, savukārt ĀTAP gadījumā tiesisko aizsardzību parādnieks iegūst tikai ar ĀTAP pasākumu plāna apstiprināšanas un īstenošanas uzsākšanas brīdī.

• TAP pieteikuma iesniegšanai nav veidlapas un šāds pieteikums tiesai sagatavojams brīvā formā.

Vai ir pieejama TAP pieteikuma veidlapa iesniegšanai tiesai?

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 33. panta pirmo daļu TAP pieteikumu tiesai iesniedz parādnieks Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Civilprocesa likuma 341.² pants nosaka TAP pieteikuma saturu, saskaņā ar kuru TAP pieteikumā norāda parādnieka firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi, to, ka attiecībā uz parādnieku nepastāv Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi TAP lietas ierosināšanai, vai attiecībā uz parādnieku gada laikā ir bijusi ierosināta TAP lieta, bet nav pasludināta TAP īstenošana, parādnieka juridisko adresi, kas parādniekam bija reģistrēta trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā. Pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots, juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksu gadījumā, ja TAP pieteikumu iesniedz atkārtoti gada laikā.

Ievērojot minēto norādāms, ka TAP pieteikuma iesniegšanai nav veidlapas. Proti, TAP pieteikums tiesai sagatavojams brīvā formā.

• Maksātnespējas likuma 34. panta pirmās daļas 3. punktā minētais četru mēnešu termiņš skaitāms no brīža, kad attiecīgajā TAP ir pilnībā pabeigta tiesvedība.

Vai no Maksātnespējas likuma 34. panta pirmās daļas 3. punkta izriet, ka tajā minētais četru mēnešu termiņš skaitāms no brīža, kad attiecīgajā TAP lietā pilnībā pabeigta tiesvedība, tajā skaitā tiesvedības sakarā ar visām iesniegtajām apelācijas sūdzībām un blakus sūdzībām?

Maksātnespējas likuma 3. panta pirmajā daļā noteikts, ka TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Šā paša panta otrajā daļā noteikts, ka TAP tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta TAP lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par TAP izbeigšanu.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 34. panta pirmās daļas 3. punktu TAP lietu nevar ierosināt, ja parādniekam pēdējo četru mēnešu laikā ir bijis ierosināts un saskaņā ar šā likuma 51. panta pirmo daļu izbeigts TAP. Savukārt Maksātnespējas likuma 51. panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa izbeidz TAP, ja TAP pasākumu plānu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis šā likuma 42. panta trešajā daļa noteiktais kreditoru vairākums (Maksātnespējas likuma 51. panta pirmās daļas 1. punkts) vai TAP pasākumu plāns neatbilst Maksātnespējas likuma prasībām (Maksātnespējas likuma 51. panta pirmās daļas 2. punkts). Maksātnespējas likuma 34. panta pirmās daļas 3. punkta mērķis ir nepieļaut situāciju, ka parādnieks, kura TAP pieteikums tiek noraidīts, izmantotu TAP, lai novilcinātu piedziņu vai maksātnespējas procesa pasludināšanu, kaitējot kreditoru interesēm.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 34. panta pirmās daļas 3. punktam četru mēnešu termiņš, atkārtota pieteikuma iesniegšanai par TAP ierosināšanu, skaitāms no brīža, kad saskaņā ar šā likuma 51. panta pirmo daļu izbeigts TAP. Civilprocesa likuma 341.⁶ panta astotajā daļā noteikts, ka tiesas spriedums TAP lietā nav pārsūdzams, izņemot spriedumu, ar kuru noraidīts TAP pieteikums. Spriedumu, ar kuru noraidīts TAP pieteikums, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.² pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem. Civilprocesa likuma 203. panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja apelācijas instances tiesa apelācijas sūdzību atstājusi bez izskatīšanas vai apelācijas tiesvedību izbeigusi, spriedums stājas spēkā no attiecīgā lēmuma pasludināšanas brīža. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 449. panta pirmo daļu par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas likumīgā spēkā tā pieņemšanas brīdī.

No minētājām tiesību normām izriet, ka tiesas spriedums stājās spēkā no brīža, kad ir pabeigta visa  tiesvedība t.sk. apelācijas sūdzības izskatīšana, blakus sūdzības izskatīšana, kasācijas sūdzības izskatīšana u.c. Norādāms, ka likumprojekta "Maksātnespējas likums" anotācijā tika noteikts, ja TAP parādniekam ir uzsākts pirmo reizi, bet izstrādātais TAP pasākumu plāns nav atbalstīts likumā noteiktajā kartībā, TAP tiek izbeigts, atjaunojot parādnieka iepriekšējo (pirms TAP ierosināšanas) civiltiesisko stāvokli. Šādā situācijā parādnieks ir tiesīgs lūgt tiesu ierosināt nākamo TAP ne ātrāk kā pēc četriem mēnešiem pēc pirmās TAP lietas izbeigšanas.[1] Tādēļ no minētajām tiesību normām kopumā secināms, ka Maksātnespējas likuma 34. panta pirmās daļas 3. punktā minētais četru mēnešu termiņš skaitāms no brīža, kad attiecīgajā TAP ir pilnībā pabeigta tiesvedība. Vēršama uzmanība, ka atbilstoši Maksātnespējas likuma 33. pantam un Civilprocesa likuma 341.⁴ pantam TAP lietas ierosināšana ir tiesas ekskluzīvā kompetence.

[1] Likumprojekta "Maksātnespējas likums" anotācija. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/3DA20AD7479A7451C2257682003F4E4F?OpenDocument#b [aplūkots 2019. gada 14. februārī].

• Piemērojot prasības nodrošinājumu – no trešajām personām pienākošos maksājumu, tajā skaitā naudas līdzekļu kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās apķīlāšanu, nebūtu iespējams izpildīt tiesas apstiprināto TAP pasākumu plānu.

1. vai situācija, kas pieļauj izmantot TAP kā veidu, lai atbrīvotos no prasības nodrošinājuma, kas bija paredzēts darba samaksas izmaksas garantēšanai, ir pareiza?      

2. ja nav pareiza, vai esošā regulējuma ietvaros ir iespējams panākt, ka TAP netiek atcelti prasības nodrošinājumi, kas ir uzlikti darba samaksai?

3. ja nav pareiza, bet esošā regulējuma ietvaros tur neko nevar darīt, tad kas būtu jādara, lai šo situāciju labotu?

TAP mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Minētā mērķa īstenošanai pēc TAP lietas ierosināšanas parādniekam jāizstrādā TAP pasākumu plāns, kas jāsaskaņo ar kreditoriem Maksātnespējas likuma 40. panta otrajā daļā noteiktajā divu mēnešu termiņā un jāiesniedz apstiprināšanai tiesā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc saskaņošanas termiņa beigām.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 40. panta ceturto daļu TAP pasākumu plānā norādāmas visas parādnieka maksājumu saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms TAP uzsākšanas vai TAP laikā, un to pamati, kā arī TAP piemērojamās metodes, plānotie ieņēmumi un izdevumi, parādnieka maksājumu saistību izpildes grafiks, TAP īstenošanas termiņi, kārtība, kādā kreditori tiks informēti par parādnieka darbības rezultātiem plāna īstenošanas laikā un cita būtiska informācija.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 38. panta ceturtajai daļai TAP piemērojamās metodes var attiecināt uz darbinieka darba samaksas prasījumiem, ja tam piekrīt attiecīgais darbinieks. Taču parādnieka darbiniekam TAP nav piemērojams kreditora statuss. Tātad minētā norma ir piemērojama attiecībā uz visiem prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām neatkarīgi no tā, vai darba tiesiskās attiecības TAP uzsākšanas brīdī turpinās vai ir izbeigtas.

Līdz ar to parādniekam ir pienākums iekļaut TAP pasākumu plānā no darba tiesiskajām attiecībām izrietošu darbinieku prasījumu segšanu pilnā apmērā, izņemot gadījumu, ja ar darbinieku ir panākta cita vienošanās. Tāpat būtiski uzsvērt, ka TAP ierosināšana nav šķērslis, lai vispārējā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērstos tiesā ar prasības pieteikumu pret darba devēju par darba samaksas piedziņu un pat gadījumā, ja darba devējs šādu darbinieka prasījumu neatzīst, tas vienalga ir iekļaujams TAP pasākumu plānā, norādot, ka par minēto saistību norisinās tiesvedība (Maksātnespējas likuma 40. panta ceturtās daļas 2. punkts).

No minētā savukārt secināms, ka likumdevējs ir paredzējis pietiekamu aizsardzību attiecībā uz darbinieku prasījumu segšanu TAP pasludināšanas gadījumā. Jāņem vērā, ka prasības nodrošinājums tā nopietno seku dēļ pēc savas būtības ir izņēmuma līdzeklis, kurā tiesnesim jāizvērtē nepieciešamības un pamatojuma balanss, un to nevar izdarīt bez visu likuma prasību ievērošanas.

   Saistībā ar iepriekš minēto norādāms, ka tiesu praksē ir vērtēti gadījumi, kad prasības nodrošinājuma līdzeklis – maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, tiek lūgts piemērot prasībās, kas vērstas pret parādnieku, attiecībā uz kuru ir uzsākts TAP vai maksātnespējas process. Tā, piemēram, Lietā Nr. 3-12/0018 Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija atzina par pamatotu blakus sūdzībā norādīto argumentu, proti, lai arī Maksātnespējas likuma vai citu normatīvo aktu normas tieši neparedz aizliegumu iesniegt un piemērot prasības nodrošinājumu attiecībā uz personām, kurām tiek īstenots TAP, tomēr tiesām, lemjot par prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu attiecībā uz šādām personām, ir jāievēro Maksātnespējas likuma 6. panta 2. un 3. punktā noteiktie principi, kas ir – kreditoru vienlīdzības un patvaļas aizlieguma princips.

Līdz ar to secināms, ka piemērojot prasības nodrošinājumu – no trešajām personām pienākošos maksājumu, tajā skaitā naudas līdzekļu kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās apķīlāšanu – nebūtu iespējams izpildīt tiesas apstiprināto TAP pasākumu plānu, tas ir, veikt maksājumus kreditoriem, līdz ar ko tiktu nodarīts kaitējums kreditoru kopuma interesēm, un tiktu pārkāpts kreditoru vienlīdzības princips, jo kreditors, kuram par labu prasība tiktu nodrošināta, tiktu nostādīts labākā situācijā salīdzinājumā ar pārējiem kreditoriem, līdz ar to tiktu nodarīts kaitējums kreditoru kopuma interesēm, jo samazinātos naudas līdzekļu apjoms, kas būtu novirzāms parādnieka TAP plānā paredzēto saistību izpildei. Vienlaikus, kā jau tas tika norādīts, TAP ietvaros parādniekam ir pienākums no darba tiesiskajām attiecībām izrietošu darbinieka prasījumu segt pilnā apmērā, ja vien ar darbinieku nav panākta cita vienošanās.

• Parādnieka pienākums noteiktajos gadījumos vērsties nodokļu administrācijā piekrišanas saņemšanai izriet no Maksātnespējas likuma, un tā izvērtēšana neietilpst tiesas kompetencē.

Lūgts sniegt viedokli par piemērojamām tiesību normām, kas attiecas uz TAP pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu, ja viens no parādnieka kreditoriem ir VID. Tāpat lūgts sniegt viedokli, no kura brīža ir pagarināms TAP pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

Maksātnespējas likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Minētā mērķa īstenošanai pēc TAP lietas ierosināšanas parādniekam jāizstrādā TAP pasākumu plāns, kas jāsaskaņo ar kreditoriem.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 42. panta pirmo daļu parādniekam ir pienākumus nodod visiem kreditoriem TAP pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot piekrišanu šim plānam un norādot tā saskaņošanas termiņu.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 42. pantam balsošana par TAP pasākumu plānu notiek atsevišķi šādās kreditoru grupās: 1) nodrošinātie kreditori prasījumu nodrošinātajā daļā; 2) nenodrošinātie kreditori, arī nodrošinātie kreditori prasījumu nenodrošinātajā daļā. Jāvērš uzmanību, ka atkarībā no faktiskās situācijas VID plāna saskaņošanas procesā var piedalīties gan kā nodrošinātais, gan kā nenodrošinātais kreditors. Vienlaikus jānorāda, ka attiecībā uz atsevišķajām prasījumu kategorijām (Maksātnespējas likuma 38. panta piektā daļa) VID ir paredzēta īpaša TAP pasākumu plāna saskaņošanas kārtība – nodokļu administrācijas piekrišana, kuras sniegšanu regulē likums "Par nodokļiem un nodevām". Jāvērš uzmanība, ka VID ir publisko tiesību subjekts, līdz ar to tā rīcība, tostarp sniedzot piekrišanu TAP pasākumu plānā ietvertajām metodēm, ir atrunāta ārējā normatīvajā aktā, tostarp definējot termiņu, kādā valsts pārvaldes iestādei ir jāsniedz atbilde uz parādnieka iesniegumu.                 Maksātnespējas kontroles dienests vērš uzmanību, ka atbilstoši Maksātnespējas likumam parādniekam ir piešķirta rīcības brīvība attiecībā uz TAP metožu izvēli, t.i., parādnieks pats nosaka konkrētai faktiskai situācijai visatbilstošāko metodi, tostarp nosaka, vai konkrētā gadījumā ir nepieciešama nodokļu parādu restrukturēšana un līdz ar to arī nodokļu administrācijas piekrišana. Parādnieks tostarp var izvēlēties pilnā apmērā segt nodokļu administrācijas prasījumus, kā rezultātā nodokļu administrācijas piekrišana vai saskaņošana TAP pasākumu plānam nemaz nav nepieciešama.

Ja parādnieks tomēr izvēlas restrukturēt arī nodokļu parādu, viņam ir jārīkojas Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā atkarībā no tā, kādu metodi un kādiem nodokļu administrācijas prasījumiem viņš plāno piemērot. Ja parādnieks plāno piemērot kādu no Maksātnespējas likuma 38. panta piektajā daļā noteiktajām metodēm, viņam atbilstoši Maksātnespējas likuma 40. panta otrajai daļai un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.2 panta pirmajai daļai jāvēršas nodokļu administrācijā piekrišanas saņemšanai.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 3. panta otro daļu, TAP tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta TAP lieta. No tā izriet, ka tiklīdz tiesa ir ierosinājusi TAP lietu, parādniekam 10 dienu laikā ir jāiesniedz iesniegums nodokļu administrācijai, kurā jānorāda likumā "Par nodokļiem un nodevām" 24.2 panta pirmās daļas 1., 2., un 3. punktā minētās ziņas. Kā arī saskaņā ar minētā panta otro daļu, parādniekam pie iesnieguma jāpievieno TAP pasākumu plāns, bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins ar paskaidrojumiem.

Ievērojot minēto, Maksātnespējas kontroles dienesta ieskatā parādnieka pienākums noteiktajos gadījumos vērsties nodokļu administrācijā piekrišanas saņemšanai izriet no Maksātnespējas likuma un tā izvērtēšana neietilpst tiesas kompetencē.

Maksātnespējas likuma 40. panta otrā daļa noteic, ka TAP pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad tiesa ierosinājusi TAP lietu. TAP pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu var pagarināt par vienu mēnesi, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļa noteiktais kreditoru vairākums, un par to nekavējoties tiek informēta tiesa. Ja parādniekam TAP pasākumu plāna īstenošanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas piekrišanu, TAP pasākumu plāns ar nodokļu administrāciju saskaņojams nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā kartībā.

Saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" 24.1 panta otro daļu nodokļu administrācija pieņem lēmumu par TAP plāna īstenošanu vai tā grozīšanu 21 dienas laikā no nodokļu maksātāja iesnieguma saņemšanas dienas. Nodokļu administrācija 21 dienas laikā vērtē iesniegumā ietvertās 25 ziņas, tas ir, TAP pasākumu plānu, bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinus ar paskaidrojumiem un pieņem lēmumu.

Jāvērš uzmanība, ka minētajās Maksātnespējas likuma, kā arī likuma "Par nodokļiem un nodevām" normās nav paredzēts, ka gadījumā, ja parādniekam ir nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas piekrišanu, Maksātnespējas likuma 40.panta otrajā daļā noteiktais termiņš TAP pasākumu plāna saskaņošanai no diviem mēnešiem samazinās līdz 21 dienai, kas nodokļu administrācijai kā publisko tiesību subjektam – valsts pārvaldes iestādei ir paredzēta piekrišanas sniegšanai Maksātnespējas likuma 38. panta piektajā daļā noteikto metožu piemērošanai. Līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienesta ieskatā apstāklis, ka parādniekam likumā noteiktajā kārtībā un termiņos jāsaņem piekrišana no nodokļu administrācijas, nav šķērslis turpināt TAP pasākumu plāna saskaņošanu ar pārējiem kreditoriem Maksātnespējas likuma 40. panta otrajā daļā noteiktajā termiņā.

Vienlaikus jāatzīmē, ka arī pārējiem kreditoriem nodokļu administrācijas lēmums par TAP pasākumu plāna saskaņošanu var būt nozīmīgs, jo nodokļu administrācijas lēmums var ietekmēt TAP pasākumu plānā norādīto metožu piemērošanu. Līdz ar to, likumdevējs acīmredzot ir izvēlējies noteikt nodokļu administrācijai īsāku termiņu piekrišanas sniegšanai, lai parādnieks nepieciešamības gadījumā varētu pārstrādāt TAP pasākumu plānu.

TAP mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības laicīgi, jo pretējā gadījumā parādnieks var nonākt līdz maksātnespējas procesam. Lai sasniegtu TAP mērķi pēc iespējas efektīvāk, likumdevējs ir noteicis atšķirīgus termiņus TAP pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem un nodokļu administrāciju. Tas nozīmē, ka izstrādājot un saskaņojot TAP pasākumu plānu ar nodokļu administrāciju jautājumā par nodokļu prasījumiem, parādniekam ir tiesības paralēli turpināt izstrādāt un saskaņot TAP pasākumu plānu ar pārējiem kreditoriem, ievērojot Maksātnespējas likuma 40. panta otrās daļas pirmajā teikuma noteikto termiņu.

Līdz ar to secināms, ka Maksātnespējas likuma 40. panta otrās daļas trešais teikums neierobežo Maksātnespējas likuma 40. panta otrās daļas pirmajā teikumā norādīto termiņu. Tas ir, termiņš, kas minēts likumā "Par nodokļiem un nodevām" 24.1 un 24.2 pantos ir saistošs tikai parādniekam un nodokļu administrācijai attiecībā uz Maksātnespējas likuma 38. panta piektajā daļā noteiktajām metodēm.

Attiecībā par TAP pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu norādāms, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 40. panta otro daļu TAP pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad tiesa ir ierosinājusi TAP lietu. TAP pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu var pagarināt par vienu mēnesi, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, un par to nekavējoties tiek informēta tiesa. Līdz ar to kopējais termiņš TAP pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai var būt trīs mēneši, un par to ar kreditoriem jāvienojas līdz brīdim, kad notecējis divu mēnešu saskaņošanas termiņš.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 1. pantu tiesu vara ir neatkarīga, un saskaņā ar normatīvo regulējumu tikai tiesas kompetencē ir lēmumu pieņemšana, kas attiecas uz TAP.

• TAP pasākumu plāna nosūtīšana kreditoriem ierakstītā pasta sūtījumā atbilst Maksātnespējas likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajam regulējumam. Parādniekam būtu jāizvēlas tāds TAP pasākumu plāna nodošanas veids, kas ļautu tiesai gūt pārliecību par to, ka tas tika pienācīgi paziņots kreditoriem.

1. vai TAP pasākumu plāna nosūtīšana kreditoriem ierakstītā pasta sūtījumā atbilst Maksātnespējas likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajam regulējumam?

2. vai, nosūtot TAP pasākumu plānu, parādniekam jānodrošina pierādījumi par sūtījuma saturu?

Atbilstoši Civilprocesa likuma 341.⁶ panta trešajai daļai tiesa apmierina pieteikumu un taisa spriedumu par TAP īstenošanu, ja tā konstatē, ka parādnieks ir ievērojis Maksātnespējas likumā noteikto TAP pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas kārtību. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 42. panta pirmo daļu parādnieks nodod visiem kreditoriem TAP pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot piekrišanu šim plānam un norādot tā saskaņošanas termiņu.

Viens no saskaņošanas procesa galvenajiem principiem ir TAP pasākumu plāna nodošana visiem kreditoriem neatkarīgi, kāds ir kreditora viedoklis par iespējamo TAP pasākumu plāna saskaņojumu. Plāns kreditoriem jānodod pilnā apjomā, nevis tikai uz attiecīgo kreditoru attiecināmajā daļā.[1] Tajā pašā laikā ne Maksātnespējas likums, ne Civilprocesa likums neprecizē, kas ir saprotams ar jēdzienu "TAP pasākumu plāna nodošana", tāpēc pieļaujama ir jebkāda nodošanas forma, kuru iespējams pārbaudīt ar likumā paredzētajiem pierādīšanas līdzekļiem.[2]

Līdz ar to secināms, ka TAP pasākumu plāna nosūtīšana kreditoriem ierakstītā pasta sūtījumā atbilst Maksātnespējas likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajam regulējumam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. pantu puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā. TAP lietas atbilstoši Civilprocesa likuma 251. panta 11. punktam ir tādas kategorijas lietas, ko tiesa izskata sevišķās tiesāšanas kārtībā, līdz ar to jānoskaidro, vai minētais princips ir attiecināms arī uz sevišķās tiesāšanas kārtību.

Sacīkstes princips ir pieskaitāms pie civilprocesa kopējiem jeb vispārīgajiem principiem, kura uzdevums ir nodrošināt likumības un līdztiesības ievērošanu nolēmumu pieņemšanas procesā, vienlaicīgi garantējot tiesneša neitralitāti un objektivitāti.[3] Pušu pierādīšanas pienākums nodrošina sacīkstes principa realizāciju civilprocesā.[4] Minēto apliecina arī Civilprocesa likuma 253. panta otrajā daļā ir noteiktais, ka sevišķās tiesāšanas kārtības lietās lietas dalībniekiem ir šā likuma 74. panta otrajā daļā noteiktās pušu procesuālās tiesības, tostarp pusēm ir tiesības iesniegt pierādījumus un piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā.

Ņemot vērā iepriekš secināto, ka pušu pierādīšanas pienākums attiecas arī uz sevišķās tiesāšanas kārtību, kuras ietvaros skata arī TAP lietas, parādniekam, šaubu gadījumā būs jāpierāda tiesai, ka kreditoram saskaņošanai tika nosūtīts tieši TAP pasākumu plāns. Līdz ar to parādniekam būtu jāizvēlas tāds tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna nodošanas veids, kas ļautu tiesai gūt pārliecību par to, ka tas tika pienācīgi paziņots kreditoriem.

[1] Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Civilprocesa likuma komentāri. II daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012, 380.lpp.

[2] Turpat.

[3] D. Ose. Pierādījumi un pierādīšana civilprocesā. Promocijas darbs. Latvijas Universitāte, Rīga: 2013, 19. lpp.

[4] Turpat. 157.lpp.

• Vienīgajam parādnieka kreditoram, kurš vienlaikus ir arī ieinteresētā persona, saskaņā ar Maksātnespējas likuma 42. panta sestās daļas 1. punktu nedrīkst saskaņot parādnieka TAP pasākumu plānu.

Vai TAP pasākumu plānu var saskaņot nodrošinātais kreditors, kas ir vienīgais parādnieka kreditors, kas vienlaikus ir arī ieinteresētā persona?

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 42. panta pirmo daļu parādnieks nodod visiem kreditoriem TAP pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot piekrišanu šim plānam un norādot tā saskaņošanas termiņu. Savukārt minētā panta sestajā daļā noteikts, ka kreditora tiesības attiecībā uz TAP plāna saskaņošanu nav tiesīgas īstenot:

• personas, kuras ietilpst vienā koncernā ar parādnieku;
•  fiziskās personas, kurām kā           dalībniekiem    ir izšķiroša ietekme uz
• parādnieku - kapitālsabiedrību;
• personas, kuras ir ieguvušas prasījuma tiesības pret parādnieku no šās daļas 1. un 2. punktā minētajām personām pēdējo divu gadu laikā pirms TAP pasākumu plāna saskaņošanas.

No iesniegumā minētā izriet, ka parādniekam ir tikai viens kreditors, kurš vienlaicīgi ir arī ieinteresētā persona saskaņā ar Maksātnespējas likuma 42. panta sestās daļas 1. punktu.

Ņemot vērā, ka likumdevējs nav paredzējis izņēmumu gadījumus, kad Maksātnespējas likuma 42. panta sestajā daļā minētās personas varētu neievērot noteikto aizliegumu īstenot tiesiskās aizsardzības pasākuma plāna saskaņošanu, secināms, ka vienīgajam parādnieka kreditoram, kurš vienlaikus ir arī ieinteresētā persona, saskaņā ar Maksātnespējas likuma 42. panta sestās daļas 1. punktu nedrīkst saskaņot parādnieka TAP pasākumu plānu.

• Maksātnespējas likuma 34. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktais četru mēnešu termiņš ir skaitāms no TAP ierosināšanas dienas.

1. vai Maksātnespējas likuma 34. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktais četru mēnešu termiņš būtu skaitāms no TAP ierosināšanas dienas vai tomēr no TAP izbeigšanas dienas?

2. vai Maksātnespējas likuma 34. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktais četru mēnešu termiņš ir piemērojams arī ĀTAP?

3. vai parādnieks var iesniegt pieteikumu par TAP vai ĀTAP, ja parādniekam ir ierosināts maksātnespējas process?

Maksātnespējas likuma 34. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka TAP lietu nevar ierosināt, ja parādniekam pēdējo četru mēnešu laikā ir bijis ierosināts un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 51. panta pirmo daļu izbeigts TAP. Atbilstoši minētā likuma 51. panta pirmajai daļai tiesa izbeidz TAP, ja TAP pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, vai TAP pasākumu plāns neatbilst šā likuma prasībām.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 3. panta pirmo daļu TAP mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks, tad Maksātnespējas likuma normas par TAP norisi jāinterpretē, ņemot vērā parādnieka intereses - nokārtot savas saistības un atjaunot maksātspēju pēc iespējas ātrāk. Attiecīgi, kā jau Maksātnespējas kontroles dienests norādīja savā 2017. gada 15. maija viedoklī, ja atkārtotu TAP pieteikumu varētu iesniegt tikai četrus mēnešus pēc iepriekšējā TAP izbeigšanas brīža, tas vēl vairāk palielinātu parādnieka finansiālās problēmas, jo to risināšanai nebūtu iespējams izmantot Maksātnespējas likumā noteiktās TAP metodes vismaz vēl četrus mēnešus, kas savukārt nonāktu pretrunā ar TAP mērķi.

Līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienesta ieskatā Maksātnespējas likuma 34. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktais četru mēnešu termiņš ir skaitāms no TAP ierosināšanas dienas. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 341.⁴ pantu jautājumu par TAP ierosināšanu izlemj tiesnesis pēc attiecīga pieteikuma saņemšanas tiesā.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 53. panta pirmo daļu ĀTAP regulējumu piemēro, ja parādnieks, pastāvot Maksātnespējas likuma 53. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, vienlaikus iesniedzot tiesā pieteikumu par TAP lietas ierosināšanu, lūdz tiesu pasludināt TAP īstenošanu. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 53. panta otrajai daļai ĀTAP piemēro šā likuma normas, ja nodaļā, kas regulē ĀTAP nav noteikts citādi.

Līdz ar to Maksātnespējas likuma 34. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktais četru mēnešu termiņš ir piemērojams arī ĀTAP.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.¹² panta pirmo daļu tiesa aptur tiesvedību, ja līdz juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšanai konstatē, ka attiecībā uz parādnieku ir ierosināta TAP lieta. Ņemot vērā, ka atbilstoši Maksātnespējas likuma 1. pantam likumdevēja mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, Maksātnespējas likums parādniekam neliedz iesniegt tiesā TAP pieteikumu arī tādos gadījumos, kad pret parādnieku jau ir iesniegts juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums (proti, kad ir ierosināts juridiskās personas maksātnespējas process).[1]

Kaut arī Civilprocesa likuma 363.12 panta pirmajā daļā expressis verbis ir minēts TAP, tas attiecināms arī uz gadījumiem, kad paralēli juridiskās personas maksātnespējas procesam ir ierosināta ĀTAP lieta.[2]

[1] Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29. - 60.1 nodaļa). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012, 452. lpp.

[2] Turpat.

• Parādniekam ir pienākums cita starpā saskaņot TAP pasākumu plānu, ja tajā ir paredzēts atlikt nodokļu pamatparāda samaksu uz termiņu, kas pārsniedz sešus mēnešus.

Vai ir nepieciešama VID piekrišana atbilstoši Maksātnespējas likuma 38. panta piektās daļas 2. punktam, ja parādnieks nodokļu pamatparāda atmaksu VID veiks sešu mēnešu laikā?

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 40. panta otrajai daļai, ja parādniekam TAP pasākumu plāna īstenošanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas piekrišanu, TAP pasākumu plāns ar nodokļu administrāciju saskaņojams nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 38. panta piektās daļas 2. punktu nodokļu prasījumiem bez nodokļu administrācijas piekrišanas nav atļauta nodokļu pamatparāda samaksas sadalīšana termiņos, termiņa pagarināšana vai termiņa atlikšana uz laiku, ilgāku par sešiem mēnešiem.

No minētā izriet, ka parādniekam ir pienākums cita starpā saskaņot TAP pasākumu plānu, ja tajā ir paredzēts atlikt nodokļu pamatparāda samaksu uz termiņu, kas pārsniedz sešus mēnešus. Tādējādi, ja saskaņā ar TAP pasākumu plānu parādnieks nodokļu pamatparāda atmaksu VID veiks sešu mēnešu laikā, atbilstoši Maksātnespējas likuma 38. panta piektās daļas 2. punktam nav nepieciešama VID piekrišana.

Attiecībā uz lūgumu viedokli pamatot ar konkrētiem piemēriem no judikatūras norādām, ka Maksātnespējas kontroles dienests neapkopo tiesu praksi (tostarp, judikatūru) maksātnespējas jomā.

• Ja tiesa pieņēmusi lēmumu par TAP pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 341.⁶ panta 3.¹ daļu, uz parādnieku ir attiecināms Maksātnespējas likuma 34. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktais ierobežojums, un četrus mēnešus pēc šāda tiesas lēmuma parādniekam nav ierosināms jauns TAP.

1) vai TAP ir jāizbeidz gadījumā, ja tā pieteikums ir atstāts bez izskatīšanas, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 341.⁶panta 3.¹ daļu?

2) vai ir iespējams ierosināt TAP lietu, ja parādniekam pēdējo četru mēnešu laikā ir bijis ierosinās TAP, bet tiesa pieteikumu atstājusi bez izskatīšanas pamatojoties uz Civilprocesa likuma 341.⁶panta 3.1 daļu?

[1] TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks (Maksātnespējas likuma 3. panta pirmā daļa). TAP mērķis ir sniegt finansiālās grūtībās nonākušam parādniekam "iespēju uzelpot", tiesas ceļā to aizsargājot no kreditoriem, lai parādnieks spētu reorganizēt savu saimniecisko darbību un sakārtot attiecības ar kreditoriem, un turpināt sekmīgu saimniecisko darbību.[1]

Maksātnespējas likuma 3. panta otrajā daļā noteikts, ka TAP tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta TAP lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par TAP izbeigšanu.

Līdz ar TAP ierosināšanu tiek apturētas spriedumu izpildes lietvedības pret parādnieku, nodrošinātajam kreditoram tiek aizliegts prasīt par nodrošinājumu kalpojošās mantas pārdošanu (izņemot gadījumā, ja tas var radīt būtisku kaitējumu šī kreditora interesēm), kreditoriem tiek aizliegts iesniegt pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, tiek apturēts to procentu pieaugums, kuri pārsniedz likumiskos procentus, kā arī nokavējuma naudas pieaugums (Maksātnespējas likuma 37. panta pirmā daļa). Secināms, ka pēc būtības ar TAP ierosināšanu (procesa ierosināšanai nav nepieciešams kreditoru akcepts) tiek ierobežotas kreditoru tiesības vērsties pret parādnieku un tiek apturēts kreditoru prasījumu pieaugums.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 40. panta pirmo daļu pēc TAP lietas ierosināšanas parādnieka pienākums ir izstrādāt TAP pasākumu plānu (turpmāk - plāns), kurā parādnieks iekļauj tās tiesiskās metodes, ar kuru palīdzību iespējams "atveseļot" parādnieku un atgriezt saimnieciskajā apritē, piemēram, maksājumu saistību izpildes atlikšana, kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšana, kreditoru prasījumu samazināšana (Maksātnespējas likuma 38. panta pirmā daļa). Ņemot vērā to, ka ar plānu būtiski tiek aizskartas kreditoru intereses, normatīvais regulējums paredz, ka TAP var īstenot tikai gadījumā, ja plānu ir saskaņojis noteikts kreditoru vairākums (Maksātnespējas likuma 42. pants).

Praksē tika konstatēti bieži gadījumi, kad negodprātīgi parādnieki, izmantojot fiktīvus kreditoru prasījumus un tādējādi samazinot patieso kreditoru nozīmi, nodrošināja plāna formālu saskaņošanu ar kreditoriem, tādējādi nodarot kaitējumu patiesajiem kreditoriem. Lai novērstu šo problēmu, likumdevējs Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā veica grozījumus, iekļaujot tā saucamo prima facie kreditoru izvērtēšanas institūtu. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 43. panta trešo daļu TAP uzraugošā persona (turpmāk - uzraugošā persona; procesos, kas ierosināti līdz 2017. gada 1. jūlijam - maksātnespējas procesa administrators), sagatavojot atzinumu par plānu, pēc savas iniciatīvas, ja viņas rīcībā ir attiecīgās ziņas, atzinumā sniedz argumentētu viedokli par to, vai plānā un tam pievienotajos dokumentos norādītie kreditora prasījumi ir pirmšķietami pamatoti. Gadījumā, ja uzraugošās personas rīcībā ir pierādījumi, kas liecina par prasījumu pirmšķietamu nepamatotību, uzraugošā persona tos pievieno atzinumam. Savukārt, tiesa, saņemot šādu atzinumu un konstatējot, ka plāns satur saistības, attiecībā uz kurām ir strīds par tiesībām (tās pirmšķietami ir fiktīvas), un saistību apjoms būtiski ietekmē plāna saskaņošanu, atstāj TAP pieteikumu bez izskatīšanas (Civilprocesa likuma 341.⁶ panta 3.¹ daļa). Tomēr likumā expressis verbis nav noteikts, kādas sekas rada TAP pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas. Proti, nav skaidrs, vai TAP ir izbeidzams un vai uz šo gadījumu ir attiecināms Maksātnespējas likuma 34. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktais aizliegums četrus mēnešus pēc pieteikuma atstāšanas bez izskatīšanas atkārtoti ierosināt TAP.

Kārtība, kādā tiesa izskata TAP pieteikumu, regulēta Civilprocesa likuma 341.⁶ pantā. Pirmkārt, tiesa apmierina pieteikumu un taisa spriedumu par TAP pasludināšanu, ja plāns (1) atbilst Maksātnespējas likuma prasībām un (2) atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā (minētā panta trešā daļa). Otrkārt, tiesa noraida pieteikumu un vienlaikus izbeidz TAP gadījumā, ja nav izpildījušies iepriekš minētie priekšnoteikumi pieteikuma apmierināšanai (minētā panta sestā daļa). Treškārt, kā tas norādīts iepriekš, konstatējot, ka plāns satur pirmšķietami fiktīvas saistības, un šo saistību apjoms būtiski ietekmē plāna saskaņošanu, tiesa atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, un, lai gan likuma tekstā tas tieši nav noteikts, Maksātnespējas kontroles dienesta ieskatā, tiesai vienlaikus būtu jāizbeidz TAP.

Vispārīgi Civilprocesa likuma 258. pantā noteikts, ka gadījumā, ja sevišķā tiesāšanās kārtībā izskatāmajā lietā rodas strīds par tiesībām un šis strīds izšķirams tiesā prasības kārtībā, tiesa atkarībā no strīda satura pieteikumu (1) atstāj bez izskatīšanas vai (2) tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai. Konkrētajā gadījumā likumdevējs izšķīries par labu pieteikuma atstāšanai bez izskatīšanas. Šāds tiesas lēmums pēc savas civilprocesuālās būtības ir pieskaitāms pie noslēdzošajiem jeb izbeidzošajiem lēmumiem. Tas nozīmē, ka tiesa ir konstatējusi šķēršļus, kas neļauj tiesai vispār pēc būtības izskatīt lietu, un konkrētā lieta ir izbeidzama. Lietu no jauna var ierosināt tikai ar jauna pieteikuma iesniegšanu.[2] Tas nozīmē, ka uz jauna pieteikuma pamata ierosināma jauna, ar iepriekšējo lietu nesaistīta lieta. Tātad secināms, ka ar tiesneša lēmumu par TAP pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas, konkrētais TAP ir uzskatāms par izbeigtu.

Kā tas norādīts iepriekš, TAP tiesa ierosina uz parādnieka pieteikuma pamata, un, lai gan līdz ar lietas ierosināšanu būtiski tiek ierobežotas kreditoru tiesības, kreditoru piekrišana lietas ierosināšanai nav nepieciešama. Šāds regulējums būtiski atvieglo finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka iespēju ātri un efektīvi iegūt tiesas aizsardzību no kreditoriem. Tomēr likumdevējs šādu parādnieka aizsardzību ir aprobežojis laikā, nosakot konkrētus, samērā īsus termiņus tālākām darbībām, kuru rezultātā parādniekam nepieciešams iegūt kreditoru piekrišanu TAP īstenošanai - plāna izstrādei un tā saskaņošanai ar kreditoriem, pretējā gadījumā TAP ir izbeidzams, un parādniekam vairs nav tiesību baudīt aizsardzību no kreditoriem. Nebūtu pamatoti uzskatīt, ka gadījumā, ja parādniekam noteiktajā termiņā nav izdevies saskaņot plānu ar likumā noteikto kreditoru vairākumu, TAP ir izbeidzams, bet gadījumā, ja rodas strīds par tiesībām attiecībā uz iespējami fiktīviem kreditoru prasījumiem, TAP un no tā izrietošā iespējams nelabticīgā parādnieka aizsardzība tiktu turpināta, tādējādi turpinot ierobežot kreditoru tiesības realizēt savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

[2] Maksātnespējas likuma 34. panta pirmās daļas 3. punktā ir noteikts, ka TAP lietu nevar ierosināt, ja parādniekam pēdējo četru mēnešu laikā tas ir bijis ierosināts un saskaņā ar šā likuma 51. panta pirmo daļu izbeigts. Proti, TAP izbeigts, jo plānu likumā noteiktajā kārtībā nav atbalstījis šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums un plāns neatbilst šā likuma prasībām.

Likumā noteiktais, ka plānam jāatbilst Maksātnespējas likuma prasībām nozīmē to, ka plānam ne tikai formāli jāatbilst Maksātnespējas likuma 40. panta prasībām, bet visam Maksātnespējas likumam kopumā, tajā skaitā Maksātnespējas likuma 6. pantā ietvertajiem principiem.

Pirmkārt, saskaņā ar labticības principu procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāpilda labā ticībā. Parādnieks un kreditors nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos. Gadījumā, ja tiesai ir radušās pamatotas aizdomas, ka parādnieks plānā norādījis fiktīvas saistības, un tā ir taisījusi lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 341.⁶ panta 3.¹ daļu, parādnieks nav rīkojies labticīgi un plāns nav uzskatāms par atbilstošu labticības principam. Otrkārt, Maksātnespējas likuma 40. panta ceturtās daļas 1. punktā noteikts, ka parādnieks plānā norāda visas parādnieka maksājumu saistības un to pamatu. Gadījumā, ja parādnieks plānā norādījis saistības, kas pirmšķietami ir fiktīvas, uzskatāms, ka parādnieks nav izpildījis minēto likuma prasību, jo viņš ir apzināti maldinājis procesā iesaistītās personas par noteiktu saistību esamību. Treškārt, gadījumā, ja plānu ir saskaņojis Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, bet par daļu no šo kreditoru prasījumiem pastāv strīds par tiesībām, jo tie ir pirmšķietami fiktīvi, ir pamats atzīt, ka plānu nav saskaņojis likumā noteiktais kreditoru vairākums, jo šādi kreditori nav uzskatāmi par pamatotiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Maksātnespējas kontroles dienests norāda - ja tiesa pieņēmusi lēmumu par TAP pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 341.⁶ panta 3.¹ daļu, uz parādnieku ir attiecināms Maksātnespējas likuma 34. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktais ierobežojums, un četrus mēnešus pēc šāda tiesas lēmuma parādniekam nav ierosināms jauns TAP.

[1] UNCITRAL (2004). Legislative Guide on Insolvency Law, p. 28.

[2] Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcija. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28. nodaļa). Rīga: Tiesu namu aģentūra. 2011, 495.-496. lpp.