Jaunākais maksātnespējas sektora risku novērtējums liecina, ka joprojām sektorā saglabājas vidēji zems riska līmenis, vienlaikus pieaug maksātnespējas procesa administratoru izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu (NILLTPFN), kā arī par sankciju apiešanas un pārkāpšanas riskiem, kas rezultējies sekmīgākā normatīvo prasību ievērošanā.
Administratori kopš 2020. gada 1. janvāra ir Novēršanas likuma subjekti, bet no 2024. gada 1. aprīļa arī Sankciju likuma subjekti. Tas nozīmē, ka viņiem ir pienākums izstrādāt savas darbības risku novērtējumu un iekšējās kontroles sistēmas, lai novērstu iespēju, ka maksātnespējas procesi tiek izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētai vai sankciju apiešanai. Tāpat administratoriem jāziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par aizdomīgiem darījumiem un jāpilda citi šajos likumos noteiktie pienākumi.
Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) atbilstoši Pasaules Bankas izstrādātajai nefinanšu sektora metodoloģijai ir izvērtējis informāciju par maksātnespējas sektoru par periodu no 2023. gada 1. janvārim līdz 2025. gada 31. decembrim (novērtējuma periods), lai novērtētu maksātnespējas sektora ievainojamības rādītājus un draudu līmeni.
Vispārējs sektora apraksts
Novērtējuma perioda beigās Latvijā darbojās 131 administrators, no kuriem 122 aktīvi pildīja savus pienākumus. Administratori ir valsts amatpersonas, kas īsteno valsts deleģētu funkciju – vadīt maksātnespējas procesu. Administratoru konkrētajā maksātnespējas procesā ieceļ tiesa, izmantojot Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS) uzturēto administratoru pretendentu sarakstu un tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu un nejaušības principā balstītu atlasi. Līdz ar to administrators konkrētajā maksātnespējas procesā tiek iecelts pēc nejaušības principa un nevar izvēlēties savu klientu – maksātnespējīgo subjektu, kā arī nevar atteikties no darījuma attiecībām ar to. Minētais administratorus būtiski atšķir no citiem Novēršanas likuma subjektiem, kā piemēram, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, grāmatvedības vai juridisko pakalpojumu sniedzējiem.
Novēršanas un Sankciju likumu kontekstā administratora klients ir maksātnespējīgais parādnieks. Uz 2025. gada beigām valstī bija aptuveni 2100 aktīvu maksātnespējas procesu, un vidēji vienam administratoram lietvedībā ir 16 maksātnespējas procesi. Lielākajai daļai administratoru klientu ir noteikts zems riska līmenis. Riska novērtējumā ņemts vērā, ka klienti ir Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu rezidenti un finanšu darījumus veic ar kredītiestāžu starpniecību. Atbilstoši administratoru sniegtajai informācijai 4 % no administratoru klientiem novērtējuma periodā noteikts augsts riska līmenis un šie parādnieki darbojušies pārsvarā šādās darbības jomās:
- būvniecība;
- mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība;
- kravu pārvadījumi;
- nekustamais īpašums.
Uzraudzības efektivitāte
Maksātnespējas kontroles dienests novērtējuma periodā ir veicis 78 pārbaudes.
Novērtējuma periodā MKD Novēršanas likumā un Sankciju likumā noteiktās sankcijas saistībā ar normatīvo aktu pārkāpumiem NILLTPF un sankciju jomā piemēroja 17 administratoriem.
Salīdzinot ar iepriekšējo novērtējuma periodu, ir pieaudzis piemēroto administratīvo sankciju skaits administratoriem, kas ir skaidrojams gan ar nepilnu iepriekšējo novērtējuma periodu, gan ar būtisku pārkāpumu skaita pieaugumu 2023. gadā. Turpmākajos novērtējuma perioda gados vērojama pozitīva tendence – pārkāpumu skaits samazinās, kas kopumā liecina par uzraudzības efektivitāti un administratoru izpratnes uzlabošanos.
Būtiskākie konstatētie pārkāpumi ir:
- nav dokumentēts klienta izpētes process, nav nodrošināta dokumentu glabāšana (6),
- novēloti veikta klienta izpēte (5),
- novēloti izstrādāts IKS (5),
- nekavējoties nav ziņots par konstatētajiem aizdomīgiem darījumiem (4).
Kopumā MKD novēro pozitīvu tendenci Novēršanas un Sankciju likumu prasību izpildē – administratoriem ir augusi izpratne par nepieciešamību izstrādāt praktiski izmantojamu savas darbības risku novērtējumu un iekšējās kontroles sistēmu un veikt citas likumos noteiktās darbības. Vienlaikus joprojām atsevišķos gadījumos ir novērojama formāla attieksme pret Novēršanas un Sankciju likumā noteikto prasību izpildi. Minēto administratoru attieksmi pastiprina apstāklis, ka sektorā kopumā ir vidēji zems riska līmenis, lielākais vairums klientu zema riska un administratora klienta izpētes darbības ir galvenokārt vērstas uz pagātnes darījumu attiecībām (pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas).
Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem
Pēc iecelšanas maksātnespējas procesā administratoram ir pienākums ne tikai izvērtēt darījumus, ko administrators noslēdz maksātnespējīga subjekta vārdā jau procesa laikā, bet arī tos, kas slēgti pirms maksātnespējas procesa. Administratori atšķirībā no citiem Novēršanas likuma subjektiem klienta izpētes darbības vērš arī uz pagātni, jo atbilstoši Maksātnespējas likumam administratoriem ir pienākums vērtēt parādnieka slēgtos darījumus trīs gadus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Salīdzinot ar iepriekšējo novērtējuma periodu, vērojams administratoru iesniegto ziņojumu skaita samazinājums, kā arī pakāpeniski samazinās administratoru kā ziņotāju skaits. Minēto var skaidrot, pirmkārt, ar administratoru skaita samazinājumu un, otrkārt, ar sagatavoto ziņojumu kvalitātes uzlabošanos. Iesniegtajos ziņojumus FID galvenokārt norādītas šādas tipoloģiju pazīmes, kas saskan ar maksātnespējas sektorā identificētajām tipoloģijām:
- nav skaidra līdzekļu izcelsme un vai/ darījumu ekonomiskais pamatojums, jo klients nesniedz skaidrojumu, sniedz grūti pārbaudāmu skaidrojumu (34),
- klienta konta apgrozījums un/vai citas pazīmes liecina par saimniecisku darījumu imitāciju (20),
- maksājumiem ir tranzīta maksājumu raksturs – naudas līdzekļi tiek pārskaitīti īsi pēc to saņemšanas kontā (12).
Kopumā administratoru iesniegto ziņojumu skaits un kvalitāte vērtējama kā optimāla, ņemot vērā sektora lielumu un riska līmeni. Ziņošanas statistika un ziņojumu kvalitāte ir cieši saistīta ar kopējo administratoru zināšanu līmeni, kas novērtējuma periodā ir paaugstinājies. Minētais saistīts ar uzkrāto pieredzi un uzkrātajām zināšanām. Arī FID administratoru iesniegtos ziņojumus novērtē kā kopumā atbilstošus.
Draudi
Sektorā joprojām pastāv korupcijas un naudas līdzekļu piesavināšanās risks, ņemot vērā administratoru plašās pilnvaras pār parādnieku mantu un finanšu līdzekļiem maksātnespējas procesā. Tāpat risku rada nepilnīga informācijas saņemšana no maksātnespējas procesā iesaistītajām personām.
Riska līmenis – stabils
Kopējais sektora riska līmenis joprojām saglabājas vidēji zems. Salīdzinot ar iepriekšējo novērtējuma periodu riska līmenis kopvērtējumā palicis nemainīgs, vienlaikus atsevišķi ievainojamības faktori ir samazinājuši savu ietekmi uz sektoru (uzraudzības efektivitāte, zināšanas par NILLTPFN, risku novērtējuma un IKS efektivitāte, ziņošanas efektivitāte, neatkarīgu informācijas avotu pieejamība). Minētais skaidrojams ar pakāpenisku administratoru izpratnes uzlabošanos un MKD īstenoto plānveida un preventīvo uzraudzības pasākumu efektivitāti.
Ieteikumi nākotnei
Maksātnespējas sektora riska līmeni potenciāli nākamajā novērtēšanas periodā varētu ietekmēt plānotās izmaiņas saistībā ar MKD likvidāciju. Proti, ar Ministru kabineta 2026. gada 10. martā pieņemto rīkojumu "Par Maksātnespējas kontroles dienestu" nolemts līdz ar 2026. gada 1. oktobri likvidēt MKD un noteikt Tieslietu ministriju kā administratoru uzraudzības funkciju pārņēmēju. Ņemot vērā minēto un sektora lielumu un noteikto riska līmeni, novērtējumā rosināts izvērtēt nepieciešamību pārskatīt administratoru statusu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumā, kā arī stiprināt uzraudzības sistēmu, nosakot vienotu atbildīgo uzraudzības un kontroles institūciju.
MKD secina, ka neatkarīgi no tā, vai administratori arī turpmāk būs Novēršanas un Sankciju likuma subjekti, jāturpina īstenot preventīvie uzraudzības pasākumi, koncentrējoties uz administratoru izglītošanu par NILLTPFN aktualitātēm, lai nepieciešamības gadījumā administratori varētu atpazīt NILLTPF tipoloģijas un veikt atbilstošus pasākumus, tostarp ziņot FID par aizdomīgiem darījumiem.
Tāpat novērtējumā ieteikts uzlabot informācijas apmaiņu ar kredītiestādēm, kā arī pilnveidot regulējumu par parādnieku pārstāvju pienākumu sniegt pilnīgu finanšu informāciju administratoram, ar mērķi administratoriem atvieglot informācijas iegūšanu par parādnieka veiktajiem darījumiem pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.