Maksātnespējas kontroles dienests ir veicis pētījumu par juridisko personu procesos izmantoto valdes locekļu civiltiesiskās atbildības mehānisma efektivitāti. Pētījumā analizēti dati par zaudējumu atlīdzības prasībām 241 juridiskas personas maksātnespējas procesā, kas izgūti no Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS), ko uztur Maksātnespējas kontroles dienests.
Juridisko personu maksātnespējas procesos valdes locekļu atbildības jautājums kļūst īpaši aktuāls, ņemot vērā nepieciešamību efektīvi aizsargāt kreditoru intereses un veicināt komercvides stabilitāti. Lai arī normatīvais regulējums Latvijā paredz vairākus instrumentus parādnieka mantas atgūšanai maksātnespējas procesā, Maksātnespējas kontroles dienests kā iestāde, kas veic maksātnespējas procesu uzraudzību, bieži ir novērojis, ka praksē šo līdzekļu efektivitāte ir ievērojami zemāka, nekā teorētiski paredzēts. Tomēr, lai būtu iespējams izdarīt pamatotus secinājumus, Maksātnespējas kontroles dienests veica pētījumu.
Pētījuma dati liecina par zemo civiltiesiskas atbildības efektivitāti maksātnespējas procesa ietvaros, kā galveno problēmu identificējot mantas neesamību valdes locekļiem, kas padara piedziņu par neiespējamu. Civiltiesiskā atbildība kalpo ka instruments, lai vērstos pret negodprātīgiem uzņēmējiem, kuri atstāj parādus un dibina jaunus uzņēmumus, nerēķinoties ar saviem bijušajiem kreditoriem – citiem uzņēmējiem. Zaudējumu atlīdzināšana ir galvenais civiltiesiskais instruments, ar kura palīdzību iespējams atjaunot tiesību pārkāpuma rezultātā izjaukto mantisko līdzsvaru. Tāpat civiltiesiskajai atbildībai ir būtiska preventīva nozīme – tā disciplinē uzņēmumu vadītājus un attur no apzināti kaitnieciskas rīcības.
Pētījuma rezultātā secināts, ka nepieciešams veidot diskusiju par valdes locekļu civiltiesiskas atbildības institūta stiprināšanu Latvija, lai nodrošinātu, ka maksātnespējas procesā zaudētie līdzekļi tiktu atgūti efektīvāk un kreditoru tiesību aizsardzība tiktu īstenota pilnvērtīgi.