2026. gada 24. martā Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) pārstāvji piedalījās ikgadējā Baltijas un Ziemeļvalstu maksātnespējas uzraudzības iestāžu vadītāju un ekspertu sanāksmē, kas norisinājās Lietuvā, Viļņā. Šādas tikšanās tiek organizētas aptuveni reizi gadā ar mērķi stiprināt reģionālo sadarbību un dalīties pieredzē par efektīvu uzraudzības pieeju īstenošanu.
Šī gada sanāksmes tēma bija iestādēm pieejamo uzraudzības instrumentu izvēli un praktisko pielietošanu (pārbaužu veidi, risku novērtējuma ietekme uz izvēlēto uzraudzības instrumentu, galvenie izaicinājumi un labās prakses piemēri). Sanāksmē ar prezentācijām uzstājās pārstāvji no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Polijas, Serbijas, Vācijas, Šveices un Īrijas.
MKD Pirmā uzraudzības departamenta Uzraudzības nodaļas vadītāja Inga Grauziņa uzstājās ar prezentāciju "Understanding Risk-Based Supervision", iepazīstinot sanāksmes dalībniekus ar MKD plānveida uzraudzības sistēmu, kuras pamatā ir maksātnespējas procesa administratoru un maksātnespējas procesu risku izvērtējums. Secīgi izejot no šī izvērtējuma tiek plānotas tajā gadā veicamās pārbaudes, izvēloties piemērotāko pārbaudes veidu atbilstoši konstatētajam riska līmenim.
"Maksātnespēja ir daļa no uzņēmējdarbības vides un iesaistītajām personām vajadzētu spēt paļauties, ka arī pie uzņēmējdarbības izbeigšanas maksātnespējas gadījumā process būs tiesisks un efektīvs. Viens no veidiem kā to nodrošināt ir caur mērķtiecīgu, efektīvu un profesionālu uzraudzību, kuras viens no mērķiem ir aizsargāt iesaistīto personu intereses un nodrošināt savlaicīgu naudas līdzekļu izmaksu kreditoriem. Riskos balstīta uzraudzība ļauj MKD plānot savas uzraudzības darbības, efektīvi novirzot resursus augstākā riska procesu analīzei", " skaidro MKD direktora vietniece uzraudzības jautājumos Karīna Paturska.
Kopumā lielākais vairums pārstāvēto valstu īsteno risku izvērtējumā balstītu uzraudzību ar mērķi novirzīt resursus tur, kur potenciāli ir visaugstākais risks, ka maksātnespējas process varētu norisināties neatbilstoši normatīvajam regulējumam un ka varētu tikt aizskartas procesā iesaistīto personu intereses. Tāpat sanāksmē pārstāvētās valstis izmanto digitālos rīkus (maksātnespējas reģistrs, maksātnespējas lietu uzskaite, administratoru iesniegtie pārskati) gan uzraudzības plānošanai, gan neklātienes pārbaužu veikšanai.
Sanāksmes noslēgumā dalībnieki pauda apņemšanos turpināt ciešu sadarbību un stiprināt koordināciju starp Ziemeļvalstu, Baltijas valstu, Polijas un Serbijas maksātnespējas uzraudzības iestādēm, kā arī turpināt paplašināt iesaistīto valstu loku, lai kopīgi pilnveidotu uzraudzības prakses un apspriestu aktualitātes maksātnespējas jomā.
