Maksātnespējas kontroles dienesta 2025.gada dati apliecina pozitīvu tendenci Latvijas uzņēmējdarbības vidē – uzņēmēji arvien biežāk izvēlas savlaicīgi risināt finanšu grūtības, izmantojot tiesiskās aizsardzības procesu (TAP). Pieaudzis pasludināto TAP skaits un to īpatsvars attiecībā pret juridisko personu maksātnespējas procesiem, kas liecina par apzinātāku un stratēģiskāku rīcību finanšu izaicinājumu situācijās.
Vienlaikus 2025. gadā samazinājies gan juridisko, gan fizisko personu maksātnespējas procesu skaits, bet nenodrošināto kreditoru atgūstamības rādītāji uzlabojušies. Kopumā 2025. gada rādītāji iezīmē stabilizācijas un kvalitātes pieauguma tendenci maksātnespējas jomā, apliecinot, ka finanšu grūtību risināšana Latvijā kļūst savlaicīgāka un strukturētāka.
Pieaug tiesiskās aizsardzības procesu efektivitāte
2025.gadā īpaši izceļama pozitīva dinamika attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesiem. Lai arī ierosināti 127 TAP, kas ir par 7 % mazāk nekā 2024. gadā, būtiski pieaudzis pasludināto TAP skaits – 37 procesi, kas ir par 32 % vairāk nekā gadu iepriekš. Proporcija starp ierosinātajiem un pasludinātajiem TAP 2025. gadā sasniedza 29 %, kas ir par 9 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Šie rādītāji liecina par kvalitatīvāku TAP plānu sagatavošanu un efektīvāku lietu virzību.
Vienlaikus pasludināto TAP skaits pret pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaitu 2025. gadā pieaudzis līdz 14 % (2024. gadā – 10 %). Tas norāda, ka arvien vairāk uzņēmumu savlaicīgi izvēlas risināt finansiālās grūtības, izmantojot tiesiskās aizsardzības mehānismus, kas kopumā vērtējams kā pozitīvs signāls Latvijas uzņēmējdarbības videi.
Samazinās juridisko personu maksātnespējas procesu skaits
2025.gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, samazinājies gan ierosināto, gan pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. Ierosinātas 345 juridisko personu maksātnespējas procesa lietas – par 6 % mazāk nekā 2024. gadā. Savukārt pasludināti 269 juridisko personu maksātnespējas procesi, kas ir par 5 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Dati liecina par mērenu juridisko personu maksātnespējas procesu skaita samazinājumu.
Turpina samazināties fizisko personu maksātnespējas procesu skaits
Samazinājums vērojams fizisko personu maksātnespējas procesos. 2025.gadā pasludināti 562 fizisko personu maksātnespējas procesi, kas ir par 23 % mazāk nekā 2024. gadā. Fizisko personu maksātnespējas procesu skaita lejupslīde novērojama jau kopš 2021. gada. Tendence, visticamāk, saistāma ar valstī noteiktās minimālās mēnešalgas pieaugumu, kā rezultātā palielinājusies arī fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa (divu minimālo mēnešalgu apmērā). Tas veicina atbildīgāku finanšu plānošanu un rūpīgāku izvērtējumu pirms procesa uzsākšanas.
Citi būtiski maksātnespējas procesu raksturojošie rādītāji 2025. gadā
Vidējais maksātnespējas procesa ilgums 2025. gadā pieaudzis līdz 2,04 gadiem (2024. gadā – 1,8 gadi). Procesu ilgumu ietekmē tiesvedības, kriminālprocesi, parādu piedziņas procesi un citi ar konkrēto lietu saistītie apstākļi.
Pozitīva dinamika vērojama nenodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanā – 2025. gadā atgūti 20 centi no viena eiro (2024. gadā – 16 centi), kas liecina par uzlabojumiem šajā segmentā. Nodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas rādītājs 2025. gadā bija 51 cents no viena eiro (2024. gadā – 67 centi), tādējādi tas atgriezies 2023. gada līmenī.
Maksātnespējas procesa izmaksas 2025. gadā veidoja 42 centus no viena kreditoriem segtā vai procesā atgūtā eiro (2024. gadā – 37 centi). Rādītājus ietekmē konkrētajā gadā izbeigto procesu īpatnības, tostarp parādnieku mantas apmērs un iespējas atgūt līdzekļus.
Joprojām būtisku ietekmi uz atgūstamības rādītājiem atstāj t.s. tukšie uzņēmumi – 2025. gadā 52 % gadījumu tika sastādīts ziņojums par mantas neesamību (2024. gadā – 49 %).
Kopumā uz 2026. gada sākumu Latvijā bija 2156 aktīvi maksātnespējas procesi, no kuriem 872 – juridisko personu un 1292 – fizisko personu maksātnespējas procesi. Vienlaikus valstī norisinājās arī 150 tiesiskās aizsardzības procesi.
Papildinformācija: Maksātnespējas kontroles dienests 2026. gada 30. septembrī beigs savu darbību. No 2026. gada 1. oktobra dienesta funkcijas pārņems Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija. Pēc Maksātnespējas kontroles dienesta reformēšanas tiks pārņemtas visas iestādes funkcijas, tai skaitā darbinieku aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā un sabiedrības interešu aizsardzība tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos. Tāpat tiks turpināts darbs pie Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS) attīstības.
Ņemot vērā maksātnespējas jomas nozīmīgo lomu uzņēmējdarbības vides stabilitātē, investīciju drošībā un kreditoru interešu aizsardzībā, īpaši būtiski šajā procesā nodrošināt funkciju nepārtrauktību un institucionālās kompetences saglabāšanu. Līdz 2026. gada 30. septembrim Maksātnespējas kontroles dienests turpinās darbu ierastajā režīmā, sniedzot visus pakalpojumus atbildīgi, godprātīgi, noteiktajos termiņos un pilnā apjomā.
