Maksātnespējas kontroles dienests šobrīd ir lielu pārmaiņu priekšā – publiski jau izskanējusi ziņa par iestādes reformēšanu līdz 2026.gada 1.oktobrim. Daļa sabiedrības reformu uztver kā birokrātijas mazināšanu, savukārt citi pauž satraukumu par iespējamo ietekmi uz maksātnespējas procesa kvalitāti. Publiskajā telpā izplatītie mīti un nepamatoti pieņēmumi var radīt maldinošu priekšstatu par dienesta funkcijām un kapacitāti, tādējādi apgrūtinot atbildīgu reformu īstenošanu un efektīvu funkciju pārdali.
Baiba Banga, Maksātnespējas kontroles dienesta direktora pienākumu izpildītāja:
Saskaņā ar plānoto, Maksātnespējas kontroles dienestu reformēs, bet maksātnespējas procesu uzraudzību cels Tieslietu ministrijas līmenī. Šajā pārmaiņu laikā ir īpaši būtiski, lai publiskajā telpā neizplatītos maldinoša vai nepamatota informācija par dienesta darbu. Neprecīzi apgalvojumi ne tikai maldina sabiedrību, bet arī kavē dienestu pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Lai pārejas process noritētu korekti un iedzīvotāji nezaudētu pakalpojumu kvalitāti, ir būtiski, lai ikviens, kurš runā par reformu, balstās tikai uz faktiem. Dienesta konsekventais un profesionālais darbs uzraudzības stiprināšanā, darbinieku aizsardzībā, datu kvalitātes nodrošināšanā un procesu caurskatāmības veicināšanā ir radījis pamatu iespējamām pārmaiņām. Mūsu mērķis šajā laikā ir nodrošināt maksātnespējas procesa kvalitātes, tiesiskās noteiktības un sistēmas stabilitātes saglabāšanu arī turpmāk.
MĪTS: vienīgā Maksātnespējas kontroles dienesta funkcija ir administratoru uzraudzība.
Publiskajā telpā nereti tiek pausts viedoklis, ka Maksātnespējas kontroles dienesta (turpmāk - dienests) darbs aprobežojas tikai ar maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administratoru) uzraudzību un 55 dienesta nodarbinātie uzrauga 131 administratora darbu.
FAKTS:
Šobrīd Latvijā ir 131 administrators, un viņu darbības uzraudzība 2126 maksātnespējas procesos ir tikai viena daļa no dienesta funkcijām. Apgalvojums, ka visi dienesta nodarbinātie uzrauga 131 administratora darbu, nav patiess, jo dienesta nodarbinātie nodrošina visu ar maksātnespējas procedūrām saistīto darbību kopumu, kas galvenokārt ietver:
- darbinieku finansiālo aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, pārvaldot darbinieku prasījumu garantiju fondu, aprēķinot un veicot izmaksas maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem, kuri palikuši bez savas nopelnītās darba algas;
- iedzīvotāju sūdzību izskatīšanu par iespējamiem pārkāpumiem gan fizisko, gan juridisko personu maksātnespējas procesos;
- administratoru uzraudzību, veicot gan plānveida, gan neplānotus uzraudzības pasākumus, tostarp klātienes un neklātienes pārbaudes, horizontālās un tematiskās pārbaudes u.c. pasākumus saskaņā ar uzraudzības stratēģiju;
- administratīvā pārkāpuma procesa īstenošanu, nosakot naudas sodu un, ja nepieciešams, papildsodu, lai uz noteiktu laiku izslēgtu negodprātīgas personas no komerctiesiskās vides;
- maksātnespējas procesa depozīta pārvaldību un izmaksāšanu, nodrošinot administratora atlīdzības segšanu fiziskās personas procesā un izmaksu segšanu juridiskās personas procesā, kā arī izmaksu maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam (t.sk. kreditoram) u.c. funkcijas;
- atbilžu sniegšanu uz privātpersonu vai administratoru jautājumiem par maksātnespējas procesa ierosināšanu un citiem jautājumiem, kas saistīti ar maksātnespējas procesa norisi, t.sk. sniedzot skaidrojumus administratoriem un citām iesaistītajām personām;
- administratoru amata darbības jautājumus, t.sk. iecelšana, atcelšana, darbības apturēšana u.c.
Reformējot dienestu, līdz 2026. gada 1. oktobrim visas minētās dienesta pamatfunkcijas tiks pārņemtas un realizētas Tieslietu ministrijā un Tiesu administrācijā, nodrošinot maksātnespējas jomas darbības un attīstības nepārtrauktību.
MĪTS: Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma spēj aizvietot dienesta nodarbināto darbu.
Publiskajā telpā ir izskanējis viedoklis, ka Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma var gandrīz pilnībā aizstāt cilvēku darbu un tādēļ var attiecīgi samazināt dienesta nodarbināto skaitu. Šāds pieņēmums rada neprecīzu izpratni par sistēmas faktisko nozīmi un tehnisko iespēju robežām.
FAKTS:
Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma ir būtisks tehnisks atbalsts datu apkopošanā, informācijas apritē un procesu pārskatāmības un caurspīdīguma nodrošināšanā, taču sistēma neveic: juridisku izvērtējumu, normatīvo aktu interpretāciju, procesuālo lēmumu pārbaudi, nestandarta situāciju risināšanu, profesionālu konsultāciju sniegšanu, kvalitātes kontroli maksātnespējas lietās. Šie uzdevumi prasa cilvēku kompetenci, pieredzi un profesionālus izvērtējumus, ko tehnoloģijas šobrīd nevar aizstāt. Vienlaikus jāuzsver, ka modernu elektronisko sistēmu uzturēšana pati par sevi prasa regulāru tehnisko uzraudzību, datu kvalitātes pārbaudi, funkcionalitātes attīstīšanu, drošības risku pārvaldību, lietotāju atbalstu u.c., tāpēc Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma un dienesta profesionāļu darbs ir savstarpēji papildinoši, nevis aizvietojami.
MĪTS: Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas ieviešanas vajadzībām tika piesaistīti apjomīgi papildu cilvēkresursi, kas šobrīd vairs nav nepieciešami.
Publiskajā telpā ir izskanējis, ka Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas ieviešanai tika piesaistīti ievērojami cilvēkresursi, būtiski pieaudzējot dienesta nodarbināto skaitu.
FAKTS:
Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas izstrāde un ieviešana nav ietekmējusi iestādes nodarbināto skaitu – sistēma tiek izstrādāta un uzturēta ar esošajiem cilvēkresursiem, nepalielinot amata vietu skaitu. Neskatoties uz to, ka digitālo risinājumu uzturēšana prasa papildu kapacitāti un specifiskas kompetences, esošais personāls nodrošina pilnvērtīgu maksātnespējas uzskaites procesu pārvaldību un elektroniskās sistēmas darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem un iedzīvotāju interesēm.
Dienests 2002. gadā tika dibināts ar mērķi apvienot iepriekš sadrumstalotās maksātnespējas procesa nodrošināšanas un uzraudzības funkcijas vienuviet, lai nodrošinātu kvalitatīvu, caurskatāmu un drošu maksātnespējas procesu. Pašreizējā reformu procesā ir būtiski saglabāt šo pieeju un nodrošināt, lai funkciju pārdale tiktu īstenota pārdomāti, balstoties uz objektīviem faktiem un reālu izpratni par dienesta darbu. Savukārt publiskajā telpā izplatītie mīti un nepamatoti pieņēmumi var radīt maldinošu priekšstatu par dienesta funkcijām un kapacitāti, tādējādi apgrūtinot atbildīgu reformu īstenošanu un efektīvu funkciju pārdali.