Jaunumi

„Sakārtota uzņēmējdarbības vide; atbildīga, gudra un pārdomāta uzņēmējdarbība; ilgtspējīgs normatīvais regulējums; maksātnespējas procesa administratoru godprātīgs darbs; regulāras un konsekventas uzraudzības nodrošināšana – šie ir faktori, kas ilgtermiņā nodrošinās Latvijas maksātnespējas rādītāju paaugstināšanos,” norāda Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina.

Maksātnespējas rezultatīvie rādītāji 2017.gadā – atgūti 31 cents no 1 atzīta eiro nodrošinātajiem kreditoriem, savukārt 4 centi no 1 atzīta eiro nenodrošinātajiem kreditoriem – atspoguļo vairākas uzņēmējdarbības vides problēmas, kuras atklājas, analizējot statistisko rādītāju veidojošos faktorus. Vienlaikus jāmin, ka normatīvā regulējuma izmaiņu, kas stājās spēkā 2017.gadā, ietekmi uz maksātnespējas procesiem varēs vērtēt, analizējot 2018. un turpmāko gadu rezultātus, jo vidēji maksātnespējas procesi ilgst 1,67 gadus, bet nereti ilgāk.

Atgūstamības rādītājus (recovery rate) veido visi juridisko personu maksātnespējas procesi, kuros ir bijuši atzīti nodrošināto kreditoru prasījumi un atzīti nenodrošināto kreditoru prasījumi.

Analizējot maksātnespējas procesa rādītājus, jāņem vērā konkrētie faktiskie apstākļi – parādnieka mantas nepietiekamība visu kreditoru prasījumu apmierināšanai, līdz ar to maksātnespējas procesā objektīvi nav iespējams nodrošināt visu kreditoru prasījumu segšanu pilnā apmērā, bet ir iespējams rast efektīvākus un ātrākus risinājumus iesaistīto pušu zaudējumu samazināšanai.

2017.gadā bija 670 maksātnespējas procesi, par kuriem Maksātnespējas administrācijā tika iesniegti noslēguma pārskati. No tiem 106 procesos bija atzīti nodrošināto kreditoru prasījumi, 638 – atzīti nenodrošināto kreditoru prasījumi. Recovery rate ir vidējais rādītājs par visiem procesiem, kas nozīmē, ka ir procesi, kuros kreditoru prasījumi segti 100% apmērā. Taču zīmīgi, ka no 2017.gadā pabeigtajiem 670 maksātnespējas procesiem tikai 260 bijuši ar aktīviem – tas nozīmē, ka vairumā gadījumu, uzsākot maksātnespējas procesu, jau sākotnēji zināms, ka nepastāv iespēju atgūt kreditoru prasījumus. 2017.gadā pabeigtajos maksātnespējas procesos 61% gadījumu sastādīts ziņojums par mantas neesamību.

Svarīgi atzīmēt, ka minētos rādītājus būtiski ietekmē vairāki faktori, piemēram, ekonomiskā situācija valstī (kreditēšanas politika, nodokļu politika), savlaicīga maksātnespējas procesa ierosināšana, tā likumīga un efektīva norise, kur viens no nozīmīgākajiem elementiem ir maksātnespējas procesa izmaksu kontrole. Maksātnespējas procesi Latvijā nereti tiek uzsākti pēc tam, kad parādnieks ir veicis darbības, kas ir vērstas uz mantas samazināšanu, vienlaikus nerisinot parādsaistības ar kreditoriem, kas ir viens no iemesliem zemajiem maksātnespējas procesu kreditoru prasījumu atgūstamības rezultatīvajiem rādītājiem.

2017.gada statistikas dati apliecina –1 segts eiro vidēji maksātnespējas procesā izmaksājis 2,17 eiro. Maksātnespējas administrācijas viena no 2018.gada prioritātēm ir maksātnespējas procesu izmaksu izvērtējums un kontrole, tostarp, piedaloties kreditoru sapulcēs un veicot pārbaudes administratora prakses vietās.

Maksātnespējas procesa efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no kreditoru aktīvas iesaistes un tiesību pārzināšanas. Maksātnespējas procesā tiek sastādīti parādnieka mantas pārdošanas plāns, kreditoru prasījumu segšanas plāns un izmaksu saraksts u.c. dokumenti, par kuriem kreditoriem ir tiesības celt iebildumus, jo tie tiešā veidā ietekmē kreditoru prasījumu segšanas apjomu. 

Lai nodrošinātu uzlabojumus maksātnespējas jomā, 2017.gadā stājās spēkā 2016.gada 22.decembrī pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā, kas izstrādāti ar mērķi sakārtot maksātnespējas jomu, īpaši pievēršot uzmanību maksātnespējas administratoru godprātīgai amata pienākumu veikšanai. Darbs pie maksātnespējas jomas normatīvā regulējuma turpinās, nodrošinot citu identificēto problēmu sakārtošanu.